Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   it Domande – Passato 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [ottantasei]

Domande – Passato 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Che c-av-t-a -ai-------ato? C__ c_______ h__ i_________ C-e c-a-a-t- h-i i-d-s-a-o- --------------------------- Che cravatta hai indossato? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Ch----c--ina h-i-c---r-t-? C__ m_______ h__ c________ C-e m-c-h-n- h-i c-m-r-t-? -------------------------- Che macchina hai comprato? 0
Kādu avīzi tu abonēji? A---- -----al- ---s-----b--ato? A c__ g_______ t_ s__ a________ A c-e g-o-n-l- t- s-i a-b-n-t-? ------------------------------- A che giornale ti sei abbonato? 0
Ko Jūs redzējāt? C----- vis--? C__ h_ v_____ C-i h- v-s-o- ------------- Chi ha visto? 0
Ko Jūs satikāt? Ch- -- ----ntr-to? C__ h_ i__________ C-i h- i-c-n-r-t-? ------------------ Chi ha incontrato? 0
Ko Jūs atpazināt? Ch---a ----n----uto? C__ h_ r____________ C-i h- r-c-n-s-i-t-? -------------------- Chi ha riconosciuto? 0
Kad Jūs piecēlāties? Q-and--s--è-al-a-o? Q_____ s_ è a______ Q-a-d- s- è a-z-t-? ------------------- Quando si è alzato? 0
Kad Jūs sākāt? Q-a-do--a--om--ci-t-? Q_____ h_ c__________ Q-a-d- h- c-m-n-i-t-? --------------------- Quando ha cominciato? 0
Kad Jūs beidzāt? Qu-ndo -- -init-? Q_____ h_ f______ Q-a-d- h- f-n-t-? ----------------- Quando ha finito? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Pe---é -- è ---glia-o? P_____ s_ è s_________ P-r-h- s- è s-e-l-a-o- ---------------------- Perché si è svegliato? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? P--ch-------e-tato i-s-gn--te? P_____ è d________ i__________ P-r-h- è d-v-n-a-o i-s-g-a-t-? ------------------------------ Perché è diventato insegnante? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? P------h---r--- u- tass-? P_____ h_ p____ u_ t_____ P-r-h- h- p-e-o u- t-s-ì- ------------------------- Perché ha preso un tassì? 0
No kurienes jūs atnācāt? D- -ov’è--en---? D_ d____ v______ D- d-v-è v-n-t-? ---------------- Da dov’è venuto? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? D-----an---o? D____ a______ D-v-è a-d-t-? ------------- Dov’è andato? 0
Kur Jūs bijāt? D-v’è---a--? D____ s_____ D-v-è s-a-o- ------------ Dov’è stato? 0
Kam tu palīdzēji? Ch- h---a-ut---? C__ h__ a_______ C-i h-i a-u-a-o- ---------------- Chi hai aiutato? 0
Kam tu rakstīji? A c-i---i--cr---o? A c__ h__ s_______ A c-i h-i s-r-t-o- ------------------ A chi hai scritto? 0
Kam tu atbildēji? A-c-i-hai-----ost-? A c__ h__ r________ A c-i h-i r-s-o-t-? ------------------- A chi hai risposto? 0

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..