Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   nl Vragen – Verleden tijd 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [zesentachtig]

Vragen – Verleden tijd 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? We-k----r---a- he---e g-drag-n? W____ s_______ h__ j_ g________ W-l-e s-r-p-a- h-b j- g-d-a-e-? ------------------------------- Welke stropdas heb je gedragen? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? W------u-o heb-j----koc--? W____ a___ h__ j_ g_______ W-l-e a-t- h-b j- g-k-c-t- -------------------------- Welke auto heb je gekocht? 0
Kādu avīzi tu abonēji? O---elke -r--t ----je geab-n-eerd? O_ w____ k____ b__ j_ g___________ O- w-l-e k-a-t b-n j- g-a-o-n-e-d- ---------------------------------- Op welke krant ben je geabonneerd? 0
Ko Jūs redzējāt? Wie he--t-- gez---? W__ h____ u g______ W-e h-e-t u g-z-e-? ------------------- Wie heeft u gezien? 0
Ko Jūs satikāt? W-e---e-t---ont-oet? W__ h____ u o_______ W-e h-e-t u o-t-o-t- -------------------- Wie heeft u ontmoet? 0
Ko Jūs atpazināt? Wie ---ft u h-r---d? W__ h____ u h_______ W-e h-e-t u h-r-e-d- -------------------- Wie heeft u herkend? 0
Kad Jūs piecēlāties? W--nee--be-t u-opg-s-a-n? W______ b___ u o_________ W-n-e-r b-n- u o-g-s-a-n- ------------------------- Wanneer bent u opgestaan? 0
Kad Jūs sākāt? W-n-eer -e-----be-on-e-? W______ b___ u b________ W-n-e-r b-n- u b-g-n-e-? ------------------------ Wanneer bent u begonnen? 0
Kad Jūs beidzāt? W--ne-r b-n- u ---ehoud-n? W______ b___ u o__________ W-n-e-r b-n- u o-g-h-u-e-? -------------------------- Wanneer bent u opgehouden? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Wa---m b----u ---k---g---rde-? W_____ b___ u w_____ g________ W-a-o- b-n- u w-k-e- g-w-r-e-? ------------------------------ Waarom bent u wakker geworden? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? W-ar-- bent u-l-ra-r--e---den? W_____ b___ u l_____ g________ W-a-o- b-n- u l-r-a- g-w-r-e-? ------------------------------ Waarom bent u leraar geworden? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? W--ro--heeft-u --n --xi gen----? W_____ h____ u e__ t___ g_______ W-a-o- h-e-t u e-n t-x- g-n-m-n- -------------------------------- Waarom heeft u een taxi genomen? 0
No kurienes jūs atnācāt? Waa- b--- ---andaa- gek---n? W___ b___ u v______ g_______ W-a- b-n- u v-n-a-n g-k-m-n- ---------------------------- Waar bent u vandaan gekomen? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? W--r b--t-u-n---to- ------? W___ b___ u n______ g______ W-a- b-n- u n-a-t-e g-g-a-? --------------------------- Waar bent u naartoe gegaan? 0
Kur Jūs bijāt? W-ar be---u---we-st? W___ b___ u g_______ W-a- b-n- u g-w-e-t- -------------------- Waar bent u geweest? 0
Kam tu palīdzēji? W-e he--j---eho-pen? W__ h__ j_ g________ W-e h-b j- g-h-l-e-? -------------------- Wie heb je geholpen? 0
Kam tu rakstīji? Wi- h-- -e-g-s--r--en? W__ h__ j_ g__________ W-e h-b j- g-s-h-e-e-? ---------------------- Wie heb je geschreven? 0
Kam tu atbildēji? W-------j--g--ntw-or-? W__ h__ j_ g__________ W-e h-b j- g-a-t-o-r-? ---------------------- Wie heb je geantwoord? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + holandiešu (1-100) MP3 holandiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..