Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   ar ‫أسئلة – صيغة الماضى 2‬

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

‫86 [ست وثمانون]

86[st wathamanun]

‫أسئلة – صيغة الماضى 2‬

al-asilah – al-māḍī 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu arābu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? ‫أ--رب-ة عنق -رتدي-؟ ‫__ ر___ ع__ ا______ ‫-ي ر-ط- ع-ق ا-ت-ي-؟ -------------------- ‫أي ربطة عنق ارتديت؟ 0
ay--rabṭat ‘-n--ir--da---? a__ r_____ ‘___ i_________ a-y r-b-a- ‘-n- i-t-d-y-a- -------------------------- ayy rabṭat ‘unq irtadayta?
Kādu mašīnu tu nopirki? أية---ا---اشتر-ت؟ أ__ س____ ا______ أ-ة س-ا-ة ا-ت-ي-؟ ----------------- أية سيارة اشتريت؟ 0
a-y-t-s--yā-ah-ishta-a---? a____ s_______ i__________ a-y-t s-y-ā-a- i-h-a-a-t-? -------------------------- ayyat sayyārah ishtarayta?
Kādu avīzi tu abonēji? في أ- جر-د------ك؟ ف_ أ_ ج____ ت_____ ف- أ- ج-ي-ة ت-ت-ك- ------------------ في أي جريدة تشترك؟ 0
f---yy------a- -a-htar-k? f_ a__ j______ t_________ f- a-y j-r-d-h t-s-t-r-k- ------------------------- fī ayy jarīdah tashtarik?
Ko Jūs redzējāt? ‫من--أي-؟ ‫__ ر____ ‫-ن ر-ي-؟ --------- ‫من رأيت؟ 0
ma- --ayta? m__ r______ m-n r-a-t-? ----------- man raayta?
Ko Jūs satikāt? ‫-- ق-ب-ت؟ ‫__ ق_____ ‫-ن ق-ب-ت- ---------- ‫من قابلت؟ 0
m-n-qā-alta? m__ q_______ m-n q-b-l-a- ------------ man qābalta?
Ko Jūs atpazināt? من-ت--ف- -ل--؟ م_ ت____ ع____ م- ت-ر-ت ع-ي-؟ -------------- من تعرفت عليه؟ 0
man -a---a-ta ‘-l-y-? m__ t________ ‘______ m-n t-‘-r-f-a ‘-l-y-? --------------------- man ta‘arafta ‘alayh?
Kad Jūs piecēlāties? م----س-يق-ت؟ م__ ا_______ م-ى ا-ت-ق-ت- ------------ متى استيقظت؟ 0
m--ā-is-ayq---a? m___ i__________ m-t- i-t-y-a-t-? ---------------- matā istayqaẓta?
Kad Jūs sākāt? متى----ت؟ م__ ب____ م-ى ب-أ-؟ --------- متى بدأت؟ 0
m-tā ba---t-? m___ b_______ m-t- b-d-’-a- ------------- matā bada’ta?
Kad Jūs beidzāt? مت---و-ف-؟ م__ ت_____ م-ى ت-ق-ت- ---------- متى توقفت؟ 0
m--ā -awa---t-? m___ t_________ m-t- t-w-q-f-a- --------------- matā tawaqafta?
Kāpēc Jūs pamodāties? لم-ذ- ----قظت؟ ل____ ا_______ ل-ا-ا ا-ت-ق-ت- -------------- لماذا استيقظت؟ 0
li---h---st-y--ẓt-? l______ i__________ l-m-d-ā i-t-y-a-t-? ------------------- limādhā istayqaẓta?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? ل---ا أص-ح-------؟ ل____ أ____ م_____ ل-ا-ا أ-ب-ت م-ل-ا- ------------------ لماذا أصبحت معلما؟ 0
li-ā--ā aṣbaḥ-----‘-l--man? l______ a______ m__________ l-m-d-ā a-b-ḥ-a m-‘-l-i-a-? --------------------------- limādhā aṣbaḥta mu‘alliman?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? ل---ا--خ----ي-ر- أجرة؟ ل____ أ___ س____ أ____ ل-ا-ا أ-ذ- س-ا-ة أ-ر-؟ ---------------------- لماذا أخذت سيارة أجرة؟ 0
l-mā-hā--k--dh-- --y-ā--- -j-a-? l______ a_______ s_______ u_____ l-m-d-ā a-h-d-t- s-y-ā-a- u-r-h- -------------------------------- limādhā akhadhta sayyārat ujrah?
No kurienes jūs atnācāt? من-أين --ي-؟ م_ أ__ أ____ م- أ-ن أ-ي-؟ ------------ من أين أتيت؟ 0
m-- -yn--a-a---? m__ a___ a______ m-n a-n- a-a-t-? ---------------- min ayna atayta?
Uz kurieni jūs aizgājāt? أي- ذه-ت؟ أ__ ذ____ أ-ن ذ-ب-؟ --------- أين ذهبت؟ 0
a--a--h----t-? a___ d________ a-n- d-a-a-t-? -------------- ayna dhahabta?
Kur Jūs bijāt? أ---ك--؟ أ__ ك___ أ-ن ك-ت- -------- أين كنت؟ 0
ay-- ku-ta? a___ k_____ a-n- k-n-a- ----------- ayna kunta?
Kam tu palīdzēji? من-ساع-ت؟ م_ س_____ م- س-ع-ت- --------- من ساعدت؟ 0
ma- ---a-t-? m__ s_______ m-n s-‘-d-a- ------------ man sā‘adta?
Kam tu rakstīji? م--كت---ل-؟ م_ ك___ ل__ م- ك-ب- ل-؟ ----------- من كتبت له؟ 0
m-n ka-abt- lahu? m__ k______ l____ m-n k-t-b-a l-h-? ----------------- man katabta lahu?
Kam tu atbildēji? من --ب-؟ م_ أ____ م- أ-ب-؟ -------- من أجبت؟ 0
m-- ajab--? m__ a______ m-n a-a-t-? ----------- man ajabta?

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..