Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   th คำถาม – อดีตกาล 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [แปดสิบหก]

bhæ̀t-sìp-hòk

คำถาม – อดีตกาล 2

[kam-tǎm-à-dèet-gan]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu taju Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? คุ--ด้ผู--น็--ทเ-้--ห-? คุ_________________ ค-ณ-ด-ผ-ก-น-ค-ท-ส-น-ห-? ----------------------- คุณได้ผูกเน็คไทเส้นไหน? 0
ko------------k-ne-k-t---s-̂-----i k____________________________ k-o---a-i-p-̀-k-n-́---a---e-n-n-̌- ---------------------------------- koon-dâi-pòok-nék-tai-sên-nǎi
Kādu mašīnu tu nopirki? ค--ได-ซื--ร---น--น? คุ_____________ ค-ณ-ด-ซ-้-ร-ค-น-ห-? ------------------- คุณได้ซื้อรถคันไหน? 0
ko------i-s-----o----an--ǎi k_______________________ k-o---a-i-s-́---o-t-k-n-n-̌- ---------------------------- koon-dâi-séu-rót-kan-nǎi
Kādu avīzi tu abonēji? ค-ณไ--ร-บ---งส---ิ-พ-ฉ---ไห-? คุ____________________ ค-ณ-ด-ร-บ-น-ง-ื-พ-ม-์-บ-บ-ห-? ----------------------------- คุณได้รับหนังสือพิมพ์ฉบับไหน? 0
koon--â-----p-n--n-------p----hà-bà----̌i k____________________________________ k-o---a-i-r-́---a-n---e-u-p-m-c-a---a-p-n-̌- -------------------------------------------- koon-dâi-ráp-nǎng-sěu-pim-chà-bàp-nǎi
Ko Jūs redzējāt? ค-ณ---เ-็น-คร? คุ__________ ค-ณ-ด-เ-็-ใ-ร- -------------- คุณได้เห็นใคร? 0
ko-n-d-̂--he-n-k-ai k________________ k-o---a-i-h-̌---r-i ------------------- koon-dâi-hěn-krai
Ko Jūs satikāt? คุ-ได้พ-ใ-ร? คุ_________ ค-ณ-ด-พ-ใ-ร- ------------ คุณได้พบใคร? 0
ko----a----o-p-k-ai k________________ k-o---a-i-p-́---r-i ------------------- koon-dâi-póp-krai
Ko Jūs atpazināt? ค--ไ-้-ำคว-ม--้จัก--บ-คร? คุ_________________ ค-ณ-ด-ท-ค-า-ร-้-ั-ก-บ-ค-? ------------------------- คุณได้ทำความรู้จักกับใคร? 0
koon-d-̂i--a----am----o-j------̀p----i k_________________________________ k-o---a-i-t-m-k-a---o-o-j-̀---a-p-k-a- -------------------------------------- koon-dâi-tam-kwam-róo-jàk-gàp-krai
Kad Jūs piecēlāties? ค--ต-่นน--กี่โ-ง? คุ___________ ค-ณ-ื-น-อ-ก-่-ม-? ----------------- คุณตื่นนอนกี่โมง? 0
k----dhe----na----e-e----g k_______________________ k-o---h-̀-n-n-w---e-e-m-n- -------------------------- koon-dhèun-nawn-gèe-mong
Kad Jūs sākāt? คุ-เ--่ม---ง-ต-เ-ื่อ-ร? คุ______________ ค-ณ-ร-่-ต-้-แ-่-ม-่-ไ-? ----------------------- คุณเริ่มตั้งแต่เมื่อไร? 0
ko---re-r-----â-g---æ̀--ê---r-i k___________________________ k-o---e-r-m-d-a-n---h-̀-m-̂-a-r-i --------------------------------- koon-rêr̶m-dhâng-dhæ̀-mêua-rai
Kad Jūs beidzāt? คุ-เสร็จ-----ต่---่---? คุ_______________ ค-ณ-ส-็-ต-้-แ-่-ม-่-ไ-? ----------------------- คุณเสร็จตั้งแต่เมื่อไร? 0
koo--s-̀-rè---h-̂----hæ-----ua--ai k_____________________________ k-o---a---e-t-d-a-n---h-̀-m-̂-a-r-i ----------------------------------- koon-sà-rèt-dhâng-dhæ̀-mêua-rai
Kāpēc Jūs pamodāties? ทำไ-คุณ----ื่น-อน? ทำ____________ ท-ไ-ค-ณ-ึ-ต-่-น-น- ------------------ ทำไมคุณถึงตื่นนอน? 0
ta---a--ko-n---̌un----è-n---wn t____________________________ t-m-m-i-k-o---e-u-g-d-e-u---a-n ------------------------------- tam-mai-koon-těung-dhèun-nawn
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? ท---ค-ณ--ง-ป-น-ร-? ทำ____________ ท-ไ-ค-ณ-ึ-เ-็-ค-ู- ------------------ ทำไมคุณถึงเป็นครู? 0
ta--m-i-------------b-e----oo t___________________________ t-m-m-i-k-o---e-u-g-b-e---r-o ----------------------------- tam-mai-koon-těung-bhen-kroo
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? ท-ไม-ุ--ึ----งร--ท็---่? ทำ_______________ ท-ไ-ค-ณ-ึ-น-่-ร-แ-็-ซ-่- ------------------------ ทำไมคุณถึงนั่งรถแท็กซี่? 0
t-m-ma---o-n--------na-----ó--t-́---êe t__________________________________ t-m-m-i-k-o---e-u-g-n-̂-g-r-́---æ-k-s-̂- ---------------------------------------- tam-mai-koon-těung-nâng-rót-tǽk-sêe
No kurienes jūs atnācāt? คุ--า-ากที-ไ-น? คุ___________ ค-ณ-า-า-ท-่-ห-? --------------- คุณมาจากที่ไหน? 0
ko-n-m--j--k----e-n--i k__________________ k-o---a-j-̀---e-e-n-̌- ---------------------- koon-ma-jàk-têe-nǎi
Uz kurieni jūs aizgājāt? ค--ไป--น-า? คุ_________ ค-ณ-ป-ห-ม-? ----------- คุณไปไหนมา? 0
koon-bhai--ǎi--a k_______________ k-o---h-i-n-̌---a ----------------- koon-bhai-nǎi-ma
Kur Jūs bijāt? ค--ไปอ-ู่-ี-ไห-มา? คุ____________ ค-ณ-ป-ย-่-ี-ไ-น-า- ------------------ คุณไปอยู่ที่ไหนมา? 0
k-o---hai-à--o---t----n-̌---a k_________________________ k-o---h-i-a---o-o-t-̂---a-i-m- ------------------------------ koon-bhai-à-yôo-têe-nǎi-ma
Kam tu palīdzēji? ค-ณ-ป--วย---มา? คุ____________ ค-ณ-ป-่-ย-ค-ม-? --------------- คุณไปช่วยใครมา? 0
ko-n-b-ai-chûa---r-i--a k______________________ k-o---h-i-c-u-a---r-i-m- ------------------------ koon-bhai-chûay-krai-ma
Kam tu rakstīji? ค-------------ึ--ค-? คุ_____________ ค-ณ-ด-้-เ-ี-น-ึ-ใ-ร- -------------------- คุณได้้้เขียนถึงใคร? 0
k-n -ĭ-n t---- k-ai k__ k___ t____ k___ k-n k-a- t-u-g k-a- ------------------- kun kĭan tĕung krai
Kam tu atbildēji? ค-ณไ--ต-บใ--? คุ__________ ค-ณ-ด-ต-บ-ค-? ------------- คุณได้ตอบใคร? 0
k--n--âi--ha--p--rai k__________________ k-o---a-i-d-a-w---r-i --------------------- koon-dâi-dhàwp-krai

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..