Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   hu Kérdezni – Múlt 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [nyolcvanhat]

Kérdezni – Múlt 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? M---i----ak-e-dőt --s-----? M_____ n_________ v________ M-l-i- n-a-k-n-ő- v-s-l-e-? --------------------------- Melyik nyakkendőt viselted? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? M--y-k---tót-v-tt-- -e-? M_____ a____ v_____ m___ M-l-i- a-t-t v-t-e- m-g- ------------------------ Melyik autót vetted meg? 0
Kādu avīzi tu abonēji? M-l-i- ú-s-gra fi-etté--e--? M_____ ú______ f_______ e___ M-l-i- ú-s-g-a f-z-t-é- e-ő- ---------------------------- Melyik újságra fizettél elő? 0
Ko Jūs redzējāt? Ki- -á-ot-? K__ l______ K-t l-t-t-? ----------- Kit látott? 0
Ko Jūs satikāt? K--el talá--o-o--? K____ t___________ K-v-l t-l-l-o-o-t- ------------------ Kivel találkozott? 0
Ko Jūs atpazināt? Ki---sme-t-m--? K__ i_____ m___ K-t i-m-r- m-g- --------------- Kit ismert meg? 0
Kad Jūs piecēlāties? M-ko- k--t --l? M____ k___ f___ M-k-r k-l- f-l- --------------- Mikor kelt fel? 0
Kad Jūs sākāt? Mi-o----zde-----ki? M____ k______ n____ M-k-r k-z-e-t n-k-? ------------------- Mikor kezdett neki? 0
Kad Jūs beidzāt? Mik---ha-yta abb-? M____ h_____ a____ M-k-r h-g-t- a-b-? ------------------ Mikor hagyta abba? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Mié-t --r--t-f--? M____ é_____ f___ M-é-t é-r-d- f-l- ----------------- Miért ébredt fel? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Mié-- --t- -a-á-? M____ l___ t_____ M-é-t l-t- t-n-r- ----------------- Miért lett tanár? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Miér--h-vot- t-x--? M____ h_____ t_____ M-é-t h-v-t- t-x-t- ------------------- Miért hívott taxit? 0
No kurienes jūs atnācāt? Hon--n-jö-t? H_____ j____ H-n-a- j-t-? ------------ Honnan jött? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? H-va-m-n-? H___ m____ H-v- m-n-? ---------- Hova ment? 0
Kur Jūs bijāt? H-l-v-l-? H__ v____ H-l v-l-? --------- Hol volt? 0
Kam tu palīdzēji? Kinek s-----tt--? K____ s__________ K-n-k s-g-t-t-é-? ----------------- Kinek segítettél? 0
Kam tu rakstīji? Kin-k-----l? K____ í_____ K-n-k í-t-l- ------------ Kinek írtál? 0
Kam tu atbildēji? K------á-a-zo-tál? K____ v___________ K-n-k v-l-s-o-t-l- ------------------ Kinek válaszoltál? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ungāru (1-100) MP3 ungāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..