Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   sk Otázky – minulý čas 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [osemdesiatšesť]

Otázky – minulý čas 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Kto-- k-av-tu s---os--? K____ k______ s_ n_____ K-o-ú k-a-a-u s- n-s-l- ----------------------- Ktorú kravatu si nosil? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Kto-- a-------k-p--? K____ a___ s_ k_____ K-o-é a-t- s- k-p-l- -------------------- Ktoré auto si kúpil? 0
Kādu avīzi tu abonēji? K--r---o-i---si -i---e--l-til? K____ n_____ s_ s_ p__________ K-o-é n-v-n- s- s- p-e-p-a-i-? ------------------------------ Ktoré noviny si si predplatil? 0
Ko Jūs redzējāt? Ko-o-st--vi-e-i? K___ s__ v______ K-h- s-e v-d-l-? ---------------- Koho ste videli? 0
Ko Jūs satikāt? K--o-st--st---li? K___ s__ s_______ K-h- s-e s-r-t-i- ----------------- Koho ste stretli? 0
Ko Jūs atpazināt? Ko-- --e-s-o-nal-? K___ s__ s________ K-h- s-e s-o-n-l-? ------------------ Koho ste spoznali? 0
Kad Jūs piecēlāties? K--- -t--vs--l-? K___ s__ v______ K-d- s-e v-t-l-? ---------------- Kedy ste vstali? 0
Kad Jūs sākāt? Ke-y --- --čali? K___ s__ z______ K-d- s-e z-č-l-? ---------------- Kedy ste začali? 0
Kad Jūs beidzāt? K--y --- pr---ali? K___ s__ p________ K-d- s-e p-e-t-l-? ------------------ Kedy ste prestali? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? P-eč- -t- s----b---l-? P____ s__ s_ z________ P-e-o s-e s- z-b-d-l-? ---------------------- Prečo ste sa zobudili? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? P-e----te ---st-----č---ľ--? P____ s__ s_ s____ u________ P-e-o s-e s- s-a-i u-i-e-o-? ---------------------------- Prečo ste sa stali učiteľom? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Pr--o ste-i-l- ta----m? P____ s__ i___ t_______ P-e-o s-e i-l- t-x-k-m- ----------------------- Prečo ste išli taxíkom? 0
No kurienes jūs atnācāt? Odkiaľ --e --i--i? O_____ s__ p______ O-k-a- s-e p-i-l-? ------------------ Odkiaľ ste prišli? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? K-- ste--šl-? K__ s__ i____ K-m s-e i-l-? ------------- Kam ste išli? 0
Kur Jūs bijāt? Kde s----o-i? K__ s__ b____ K-e s-e b-l-? ------------- Kde ste boli? 0
Kam tu palīdzēji? K--u -- po--hol? K___ s_ p_______ K-m- s- p-m-h-l- ---------------- Komu si pomohol? 0
Kam tu rakstīji? Ko-u s- písa-? K___ s_ p_____ K-m- s- p-s-l- -------------- Komu si písal? 0
Kam tu atbildēji? K-mu -i-o-p---da-? K___ s_ o_________ K-m- s- o-p-v-d-l- ------------------ Komu si odpovedal? 0

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..