Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar ka 1   »   et Kõrvallaused sõnaga et 1

91 [deviņdesmit viens]

Palīgteikumi ar ka 1

Palīgteikumi ar ka 1

91 [üheksakümmend üks]

Kõrvallaused sõnaga et 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Rīt varbūt būs labāks laiks. Ilm -ä-eb võib---l- ho-m- ---e--ks. I__ l____ v________ h____ p________ I-m l-h-b v-i---l-a h-m-e p-r-m-k-. ----------------------------------- Ilm läheb võib-olla homme paremaks. 0
Kā Jūs to zināt? K-st -- ---t- seda? K___ t_ t____ s____ K-s- t- t-a-e s-d-? ------------------- Kust te teate seda? 0
Es ceru, ka tas būs labāks. M- -ood--, et--ee-l--e--pa-e-aks. M_ l______ e_ s__ l____ p________ M- l-o-a-, e- s-e l-h-b p-r-m-k-. --------------------------------- Ma loodan, et see läheb paremaks. 0
Viņš noteikti atnāks. T- -ule--p-ri----n-la--. T_ t____ p____ k________ T- t-l-b p-r-s k-n-l-l-. ------------------------ Ta tuleb päris kindlalt. 0
Vai tas ir noteikti? O- s---kind-l? O_ s__ k______ O- s-e k-n-e-? -------------- On see kindel? 0
Es zinu, ka viņš atnāks. Ma --an, e--ta-t--eb. M_ t____ e_ t_ t_____ M- t-a-, e- t- t-l-b- --------------------- Ma tean, et ta tuleb. 0
Viņš noteikti piezvanīs. Ta-hel--t----indlasti. T_ h_______ k_________ T- h-l-s-a- k-n-l-s-i- ---------------------- Ta helistab kindlasti. 0
Patiešām? T----i? T______ T-e-t-? ------- Tõesti? 0
Es domāju, ka viņš piezvanīs. Ma -rv----e--t- h-l---ab. M_ a_____ e_ t_ h________ M- a-v-n- e- t- h-l-s-a-. ------------------------- Ma arvan, et ta helistab. 0
Vīns noteikti ir vecs. See-v-i- -n-ki-dlas-i va-a. S__ v___ o_ k________ v____ S-e v-i- o- k-n-l-s-i v-n-. --------------------------- See vein on kindlasti vana. 0
Vai jūs to droši zināt? T-at---e----a -i--l--t? T____ t_ s___ k________ T-a-e t- s-d- k-n-l-l-? ----------------------- Teate te seda kindlalt? 0
Es pieņemu, ka tas ir vecs. Ma ------ -- -e---n v--a. M_ p_____ e_ s__ o_ v____ M- p-k-n- e- s-e o- v-n-. ------------------------- Ma pakun, et see on vana. 0
Mūsu vadītājs izskatās labi. M--- -l-m-s -ä---he- ---ja. M___ ü_____ n___ h__ v_____ M-i- ü-e-u- n-e- h-a v-l-a- --------------------------- Meie ülemus näeb hea välja. 0
Jūs tā domājat? Arvat-? A______ A-v-t-? ------- Arvate? 0
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi. Ma a----,-e---a-n-eb------ v--- -e- --l--. M_ a_____ e_ t_ n___ l____ v___ h__ v_____ M- a-v-n- e- t- n-e- l-u-a v-g- h-a v-l-a- ------------------------------------------ Ma arvan, et ta näeb lausa väga hea välja. 0
Vadītājam noteikti ir draudzene. Ül-mus-l-on---n--a----t---uk-õ-e-. Ü_______ o_ k________ t___________ Ü-e-u-e- o- k-n-l-s-i t-d-u-s-b-r- ---------------------------------- Ülemusel on kindlasti tüdruksõber. 0
Jūs patiešām tā domājat? A-vate-t-e-t-? A_____ t______ A-v-t- t-e-t-? -------------- Arvate tõesti? 0
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene. Se- ---päris---------ne, e---al-o- --dr-k--b-r. S__ o_ p____ t__________ e_ t__ o_ t___________ S-e o- p-r-s t-e-ä-l-n-, e- t-l o- t-d-u-s-b-r- ----------------------------------------------- See on päris tõenäoline, et tal on tüdruksõber. 0

Spāņu valoda

Spāņu valoda pieder pie pasaules valodām. Vairāk kā 380 miljoniem iedzīvotāju ta ir dzimtā valoda. Papildus, vairāki cilvēkiem tā ir otrā valoda. Tas to padara par vienu no nozīmīgākajām vaoldām uz Zemes. Tā ir arī pati izplatītākā valoda starp romāņu valodām. Spāniski runājošie dēvē savu valodu par español vai castellano . Pēc nosaukuma catellano var spriest par spāņu valodas izcelsmi. Ta attīstījās no dialekta, kurā runāja Kastīlijas apgabalā. Jau 16. gadsimtā lielākā daļa spāņu runāja castellano . Mūsdienās jēdzieni español and castellano tiek lietoti kā sinonīmi. Bet mūsdienās tiem var būt arī politiska dimensija. Spāņu valoda izplatījās ar iekarojumiem un kolonicāciju. Tāpat arī Rietumāfrikā un Filipīnās runā spāņu valodā. Bet lielākā daļa spāniski runājošo dzīvo Amerikā. Centrālajā un Dienvidamerikā dominē spāņu valoda. Kaut gan arī ASV spāniski runājošo skaits pieaug. Apmēram 50 miljoni ASV iedzīvotāju runā spāniski. Tas ir vairāk nekā pašā Spānijā! Spāņu valoda Amerikā ir atšķirīga no tās, ko runā Eiropā. Atšķirība galvenokārt atrodama leksikā un gramatikā. Amerikā, piemēram tiek izmantota savādāka pagātnes laika forma. Tapat arī leksikā var atrast vairākas atšķirības. Daži vārdi tiek izmantoti tikai Amerikā, daži- tikai Spānijā. Bet spāņu valoda arī Amerikā nav vienota. Pastāv dažādi Amerikas spāņu valodas veidi. Pēc angļu valodas spāņu valoda ir visvairāk iemācīta svešvaloda pasaulē Un to var apgūt salīdzinoši ātri. Ko Jūs vēl tur gaidiet? - ¡Vamos!