Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   et Sidesõnad 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [üheksakümmend neli]

Sidesõnad 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. O--- --ni-v--m---peb. O___ k___ v___ l_____ O-t- k-n- v-h- l-p-b- --------------------- Oota kuni vihm lõpeb. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. O-ta k--i -a--al-is ol-n. O___ k___ m_ v_____ o____ O-t- k-n- m- v-l-i- o-e-. ------------------------- Oota kuni ma valmis olen. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Oot- kuni ta--a--s- t--e-. O___ k___ t_ t_____ t_____ O-t- k-n- t- t-g-s- t-l-b- -------------------------- Oota kuni ta tagasi tuleb. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Ma -ot-- ku-- mu j--k-e--o- k-ivad. M_ o____ k___ m_ j______ o_ k______ M- o-t-n k-n- m- j-u-s-d o- k-i-a-. ----------------------------------- Ma ootan kuni mu juuksed on kuivad. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Ma------ kuni-f-----ra--õ-e-. M_ o____ k___ f___ ä__ l_____ M- o-t-n k-n- f-l- ä-a l-p-b- ----------------------------- Ma ootan kuni film ära lõpeb. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Ma---t-- -uni--oo-i-tuli -ohe-i---s--äh--. M_ o____ k___ f____ t___ r_________ l_____ M- o-t-n k-n- f-o-i t-l- r-h-l-s-k- l-h-b- ------------------------------------------ Ma ootan kuni foori tuli roheliseks läheb. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? M-lla- sa -u--u-el--s--d-d? M_____ s_ p________ s______ M-l-a- s- p-h-u-e-e s-i-a-? --------------------------- Millal sa puhkusele sõidad? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? V--l -n-e s-vev-----a? V___ e___ s___________ V-e- e-n- s-v-v-h-a-a- ---------------------- Veel enne suvevaheaga? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. J-h, e-ne su-e--h---a--lgu--. J___ e___ s__________ a______ J-h- e-n- s-v-v-h-a-a a-g-s-. ----------------------------- Jah, enne suvevaheaja algust. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! P--a--a ---u--en--, ku- ta----l-a-. P______ k____ e____ k__ t___ a_____ P-r-n-a k-t-s e-n-, k-i t-l- a-g-b- ----------------------------------- Paranda katus enne, kui talv algab. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! Pes- -ma--ä-------, ku---a-d--ist--. P___ o__ k___ e____ k__ l____ i_____ P-s- o-a k-e- e-n-, k-i l-u-a i-t-d- ------------------------------------ Pese oma käed enne, kui lauda istud. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Sul-e -k-- e-ne---u- v--ja lä-ed. S____ a___ e____ k__ v____ l_____ S-l-e a-e- e-n-, k-i v-l-a l-h-d- --------------------------------- Sulge aken enne, kui välja lähed. 0
Kad tu nāc mājās? Mi-lal-s- --j--t-l--? M_____ s_ k___ t_____ M-l-a- s- k-j- t-l-d- --------------------- Millal sa koju tuled? 0
Pēc nodarbībām? Peal---unde? P____ t_____ P-a-e t-n-e- ------------ Peale tunde? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Jah- pea----un-id- lõ-pu. J___ p____ t______ l_____ J-h- p-a-e t-n-i-e l-p-u- ------------------------- Jah, peale tundide lõppu. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Pe-le---d-,--u--t-l õ-ne-us oli,-ei --anud -a-e----t--tad-. P____ s____ k__ t__ õ______ o___ e_ s_____ t_ e___ t_______ P-a-e s-d-, k-i t-l õ-n-t-s o-i- e- s-a-u- t- e-a- t-ö-a-a- ----------------------------------------------------------- Peale seda, kui tal õnnetus oli, ei saanud ta enam töötada. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Pe-l- -eda,-ku--t- --- ka-t-s- --k--t- -mee-i--s--. P____ s____ k__ t_ t__ k______ l___ t_ A___________ P-a-e s-d-, k-i t- t-ö k-o-a-, l-k- t- A-e-r-k-s-e- --------------------------------------------------- Peale seda, kui ta töö kaotas, läks ta Ameerikasse. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. P-a-- ---a----i -- -m--r-k-s-----ks, -a- ta r--kaks. P____ s____ k__ t_ A__________ l____ s__ t_ r_______ P-a-e s-d-, k-i t- A-e-r-k-s-e l-k-, s-i t- r-k-a-s- ---------------------------------------------------- Peale seda, kui ta Ameerikasse läks, sai ta rikkaks. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + igauņu (1-100) MP3 igauņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.