Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   et Omastavad asesõnad 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [kuuskümmend seitse]

Omastavad asesõnad 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
brilles pril--d p______ p-i-l-d ------- prillid 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Ta -n--t-- -ma pr-lli-. T_ u______ o__ p_______ T- u-u-t-s o-a p-i-l-d- ----------------------- Ta unustas oma prillid. 0
Kur tad ir viņa brilles? K--u------i---ma pril-id-jättis? K___ t_ s___ o__ p______ j______ K-h- t- s-i- o-a p-i-l-d j-t-i-? -------------------------------- Kuhu ta siis oma prillid jättis? 0
pulkstenis k-ll k___ k-l- ---- kell 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Ta-k-l- on-ka---. T_ k___ o_ k_____ T- k-l- o- k-t-i- ----------------- Ta kell on katki. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Ke-l-ri-ub -----l. K___ r____ s______ K-l- r-p-b s-i-a-. ------------------ Kell ripub seinal. 0
pase pa-s p___ p-s- ---- pass 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Ta-k-ota- en-a p-ss-. T_ k_____ e___ p_____ T- k-o-a- e-d- p-s-i- --------------------- Ta kaotas enda passi. 0
Kur tad ir viņa pase? Kuh-----s-is------pas-- -ä-ti-? K___ t_ s___ e___ p____ j______ K-h- t- s-i- e-d- p-s-i j-t-i-? ------------------------------- Kuhu ta siis enda passi jättis? 0
viņi – viņu na- --ne--e n__ – n____ n-d – n-n-e ----------- nad – nende 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Ne----a-sed ei ---a en-- ----m--d. N___ l_____ e_ l___ e___ v________ N-e- l-p-e- e- l-i- e-d- v-n-m-i-. ---------------------------------- Need lapsed ei leia endi vanemaid. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Ag- sealt-nen-e v-n-m-- t-le-adk-! A__ s____ n____ v______ t_________ A-a s-a-t n-n-e v-n-m-d t-l-v-d-i- ---------------------------------- Aga sealt nende vanemad tulevadki! 0
Jūs – Jūsu Teie --t-ie T___ – t___ T-i- – t-i- ----------- Teie – teie 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? K-ida---e-e--ei-------här-- ---le-? K_____ t___ r___ o___ h____ M______ K-i-a- t-i- r-i- o-i- h-r-a M-l-e-? ----------------------------------- Kuidas teie reis oli, härra Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Ku---n-te-e na--e--h-rra--üll--? K__ o_ t___ n_____ h____ M______ K-s o- t-i- n-i-e- h-r-a M-l-e-? -------------------------------- Kus on teie naine, härra Müller? 0
Jūs – Jūsu Tei--- ---e T___ – t___ T-i- – t-i- ----------- Teie – teie 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? K---as -e-e r-is-ol-, -ro---Sc--id-? K_____ t___ r___ o___ p____ S_______ K-i-a- t-i- r-i- o-i- p-o-a S-h-i-t- ------------------------------------ Kuidas teie reis oli, proua Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Kus o- te-e mees------a----m--t? K__ o_ t___ m____ p____ S_______ K-s o- t-i- m-e-, p-o-a S-h-i-t- -------------------------------- Kus on teie mees, proua Schmidt? 0

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!