Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   et Rongis

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [kolmkümmend neli]

Rongis

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? K-s-se- -n -o---Berli-ni? K__ s__ o_ r___ B________ K-s s-e o- r-n- B-r-i-n-? ------------------------- Kas see on rong Berliini? 0
Cikos atiet vilciens? M----l r-ng väl---? M_____ r___ v______ M-l-a- r-n- v-l-u-? ------------------- Millal rong väljub? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? M--lal j-ua- --ng-B---ii--? M_____ j____ r___ B________ M-l-a- j-u-b r-n- B-r-i-n-? --------------------------- Millal jõuab rong Berliini? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? V-ban-us---ka- -- -aak--n---ö-a? V_________ k__ m_ s______ m_____ V-b-n-u-t- k-s m- s-a-s-n m-ö-a- -------------------------------- Vabandust, kas ma saaksin mööda? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. M- --va-,----see -- -in------. M_ a_____ e_ s__ o_ m___ k____ M- a-v-n- e- s-e o- m-n- k-h-. ------------------------------ Ma arvan, et see on minu koht. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. Ma----an---- -e -stute minu-ko-al. M_ a_____ e_ t_ i_____ m___ k_____ M- a-v-n- e- t- i-t-t- m-n- k-h-l- ---------------------------------- Ma arvan, et te istute minu kohal. 0
Kur ir guļamvagons? Kus o- mag--isvagu-? K__ o_ m____________ K-s o- m-g-m-s-a-u-? -------------------- Kus on magamisvagun? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. M-gami----u---n-ro--i -a--m--es-ot-a-. M___________ o_ r____ t________ o_____ M-g-m-s-a-u- o- r-n-i t-g-m-s-s o-s-s- -------------------------------------- Magamisvagun on rongi tagumises otsas. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. J- --s -n---s-----i-----?-–-E---tsa-. J_ k__ o_ r______________ – E________ J- k-s o- r-s-o-a-i-a-u-? – E-s-t-a-. ------------------------------------- Ja kus on restoranivagun? – Eesotsas. 0
Vai es varu gulēt lejā? Kas-m----i- ----mag-d-? K__ m_ v___ a__ m______ K-s m- v-i- a-l m-g-d-? ----------------------- Kas ma võin all magada? 0
Vai es varu gulēt vidū? Ka- m---õi--k--k-l m-g-da? K__ m_ v___ k_____ m______ K-s m- v-i- k-s-e- m-g-d-? -------------------------- Kas ma võin keskel magada? 0
Vai es varu gulēt augšā? K-s -- või--ül-v-l--agad-? K__ m_ v___ ü_____ m______ K-s m- v-i- ü-e-a- m-g-d-? -------------------------- Kas ma võin üleval magada? 0
Kad mēs būsim pie robežas? M--l-------iir--e---uam-? M_____ m_ p______ j______ M-l-a- m- p-i-i-e j-u-m-? ------------------------- Millal me piirile jõuame? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? K-i-k-ua ke-ta---õ-- B-rl--n-? K__ k___ k_____ s___ B________ K-i k-u- k-s-a- s-i- B-r-i-n-? ------------------------------ Kui kaua kestab sõit Berliini? 0
Vai vilciens kavējas? K-s -ong-hili-e-? K__ r___ h_______ K-s r-n- h-l-n-b- ----------------- Kas rong hilineb? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? K---t-il-on-m-dagi --ge-a? K__ t___ o_ m_____ l______ K-s t-i- o- m-d-g- l-g-d-? -------------------------- Kas teil on midagi lugeda? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Kas-sii- -a-k- -ida-- -ü-a ja j---? K__ s___ s____ m_____ s___ j_ j____ K-s s-i- s-a-s m-d-g- s-ü- j- j-u-? ----------------------------------- Kas siin saaks midagi süüa ja juua? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? K-- t------ak-it--m-nd--a-un -el------? K__ t_ ä_________ m___ p____ k___ 7____ K-s t- ä-a-a-s-t- m-n- p-l-n k-l- 7-0-? --------------------------------------- Kas te ärataksite mind palun kell 7.00? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.