Sarunvārdnīca

lv Valstis un valodas   »   cs Země a jazyky

5 [pieci]

Valstis un valodas

Valstis un valodas

5 [pět]

Země a jazyky

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Džons ir no Londonas. John -e-z--on-ý-a. J___ j_ z L_______ J-h- j- z L-n-ý-a- ------------------ John je z Londýna. 0
Londona atrodas Lielbritānijā. Londýn l--í----V--k- -ri-án--. L_____ l___ v_ V____ B________ L-n-ý- l-ž- v- V-l-é B-i-á-i-. ------------------------------ Londýn leží ve Velké Británii. 0
Viņš runā angļu valodā. O- ml-----ngl----. O_ m____ a________ O- m-u-í a-g-i-k-. ------------------ On mluví anglicky. 0
Marija ir no Madrides. M-r-a j--z -ad-i--. M____ j_ z M_______ M-r-a j- z M-d-i-u- ------------------- Maria je z Madridu. 0
Madride atrodas Spānijā. Ma---d---ž- ----p-něl--u. M_____ l___ v_ Š_________ M-d-i- l-ž- v- Š-a-ě-s-u- ------------------------- Madrid leží ve Španělsku. 0
Viņa runā spāņu valodā. O-a--l--í ---n-----. O__ m____ š_________ O-a m-u-í š-a-ě-s-y- -------------------- Ona mluví španělsky. 0
Pēteris un Marta ir no Berlīnes. P-tr a--a-ta----u-z-B--lí-a. P___ a M____ j___ z B_______ P-t- a M-r-a j-o- z B-r-í-a- ---------------------------- Petr a Marta jsou z Berlína. 0
Berlīne atrodas Vācijā. Berl----ež-----ě-ec-u. B_____ l___ v N_______ B-r-í- l-ž- v N-m-c-u- ---------------------- Berlín leží v Německu. 0
Vai jūs abi runājat vāciski? M--v-t- o-------ě -ěm-c--? M______ o__ / o__ n_______ M-u-í-e o-a / o-ě n-m-c-y- -------------------------- Mluvíte oba / obě německy? 0
Londona ir galvaspilsēta. Lo-dýn -- h-a--- ---t-. L_____ j_ h_____ m_____ L-n-ý- j- h-a-n- m-s-o- ----------------------- Londýn je hlavní město. 0
Madride un Berlīne arī ir galvaspilsētas. Ma-r-------rl-n j-ou -aké h---n-------. M_____ a B_____ j___ t___ h_____ m_____ M-d-i- a B-r-í- j-o- t-k- h-a-n- m-s-a- --------------------------------------- Madrid a Berlín jsou také hlavní města. 0
Galvaspilsētas ir lielas un trokšņainas. H----- --------ou-ve-ká - --u-ná. H_____ m____ j___ v____ a h______ H-a-n- m-s-a j-o- v-l-á a h-u-n-. --------------------------------- Hlavní města jsou velká a hlučná. 0
Francija atrodas Eiropā. F---ci- l--í-v E-rop-. F______ l___ v E______ F-a-c-e l-ž- v E-r-p-. ---------------------- Francie leží v Evropě. 0
Ēģipte atrodas Āfrikā. Egypt l-ží --A--i--. E____ l___ v A______ E-y-t l-ž- v A-r-c-. -------------------- Egypt leží v Africe. 0
Japāna atrodas Āzijā. Jap-n-ko--e---- As--. J_______ l___ v A____ J-p-n-k- l-ž- v A-i-. --------------------- Japonsko leží v Asii. 0
Kanāda atrodas Ziemeļamerikā. K--ad- l----v------ní ---ri-e. K_____ l___ v S______ A_______ K-n-d- l-ž- v S-v-r-í A-e-i-e- ------------------------------ Kanada leží v Severní Americe. 0
Panama atrodas Vidusamerikā. Pa-ama le-í-ve---ř-d-- -m----e. P_____ l___ v_ S______ A_______ P-n-m- l-ž- v- S-ř-d-í A-e-i-e- ------------------------------- Panama leží ve Střední Americe. 0
Brazīlija atrodas Dienvidamerikā. B-----ie --ž--- --žní-A-erice. B_______ l___ v J____ A_______ B-a-í-i- l-ž- v J-ž-í A-e-i-e- ------------------------------ Brazílie leží v Jižní Americe. 0

Valodas un dialekti

Visā pasaulē ir 6000 līdz 7000 dažādu valodu. Dialektu skaits, protams, ir daudz lielāks. Bet kāda ir atšķirība starp valodu un dialektu? Dialektam, noteiktā atrašanās vietā, vienmēr ir spilgti izteikta izloksne. Tie pieder pie reģionālo valodu dažādības. Tas nozīmē, ka dialekti ir valodas forma ar pašu nenozīmīgāko izplatību. Kā vispār pieņemts noteikums, dialektus izmanto tikai sarunvalodā, tos nepieraksta. Tie veido paši savu valodniecisko sistēmu. Un viņi seko paši saviem noteikumiem. Teorētiski, katrai valodai var būt neskaitāmi dialekti. Visu dialektu pamatā ir literārā valoda. Literāro valodu saprot visi valsts iedzīvotāji. Ar tās starpniecību, pat visatšķirīgāko dialektu runātāji, var saprast viens otru. Gandrīz visi dialekti kļūst aizvien mazāk svarīgi. Jūs vairs reti dzirdēsiet pilsētās kādu runājam dialektā. Kā arī darbā tiek izmantota literārā valoda. Tādēļ tos, kuri runā dialektā, bieži vien dēvē par vienkāršiem vai neizglītotiem. Un pat tad, tie pārstāv dažādus sociālos slāņus. Tāpēc dialektā runājošie nav mazāk saprātīgi kā citi. Pavisam otrādi! Tiem, kuri runā dialektā, ir vairāk priekšrocību. Piemēram, svešvalodas kursā. Dialekta runātāji zina, ka pastāv dažādas valodas formas. Un viņi ir iemācījušies veikli pārslēgties no vienas valodas formas uz otru. Tādēļ dialekta runātājiem ir augstākas spējas variēt. Viņi sajūt kurā situācijā ir nepieciešams kurš valodas stils. Tas pat ir zinātniski pierādīts. Tātad: esiet droši runāt dialektā - tas ir tā vērts!