Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – sūdzības   »   cs V hotelu – stížnosti

28 [divdesmit astoņi]

Viesnīcā – sūdzības

Viesnīcā – sūdzības

28 [dvacet osm]

V hotelu – stížnosti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Duša nedarbojas. S--c-- -ef--gu-e. S_____ n_________ S-r-h- n-f-n-u-e- ----------------- Sprcha nefunguje. 0
Nav siltā ūdens. N-t--- -ep-á --d-. N_____ t____ v____ N-t-č- t-p-á v-d-. ------------------ Neteče teplá voda. 0
Vai to nevarētu salabot? Můžete to-necha- -p-av--? M_____ t_ n_____ o_______ M-ž-t- t- n-c-a- o-r-v-t- ------------------------- Můžete to nechat opravit? 0
Istabā nav telefona. Na--okoji-ne-í t-l----. N_ p_____ n___ t_______ N- p-k-j- n-n- t-l-f-n- ----------------------- Na pokoji není telefon. 0
Istabā nav televizora. Na--ok----ne-í-televizo-. N_ p_____ n___ t_________ N- p-k-j- n-n- t-l-v-z-r- ------------------------- Na pokoji není televizor. 0
Istabai nav balkona. T-n pokoj----á---l-ón. T__ p____ n___ b______ T-n p-k-j n-m- b-l-ó-. ---------------------- Ten pokoj nemá balkón. 0
Istaba ir par skaļu. T-n-po-o--j---ří--š-hlu---. T__ p____ j_ p_____ h______ T-n p-k-j j- p-í-i- h-u-n-. --------------------------- Ten pokoj je příliš hlučný. 0
Istaba ir par mazu. Te- p-ko- -- pří--- ma--. T__ p____ j_ p_____ m____ T-n p-k-j j- p-í-i- m-l-. ------------------------- Ten pokoj je příliš malý. 0
Istaba ir par tumšu. T-- pokoj je př-li---m--ý. T__ p____ j_ p_____ t_____ T-n p-k-j j- p-í-i- t-a-ý- -------------------------- Ten pokoj je příliš tmavý. 0
Apkure nedarbojas. T-pe---n---n----. T_____ n_________ T-p-n- n-f-n-u-e- ----------------- Topení nefunguje. 0
Gaisa kondicionieris nedarbojas. K-i-ati-----n-f---uje. K__________ n_________ K-i-a-i-a-e n-f-n-u-e- ---------------------- Klimatizace nefunguje. 0
Televizors nedarbojas. T-lev---- -----z--tý. T________ j_ r_______ T-l-v-z-r j- r-z-i-ý- --------------------- Televizor je rozbitý. 0
Tas man nepatīk. To -e mi ne-í--. T_ s_ m_ n______ T- s- m- n-l-b-. ---------------- To se mi nelíbí. 0
Tas man ir par dārgu. To--e -r--m-ě-příli- -r--é. T_ j_ p__ m__ p_____ d_____ T- j- p-o m-ě p-í-i- d-a-é- --------------------------- To je pro mně příliš drahé. 0
Vai Jums nav kas lētāks? Mát----c---e-n---íh-? M___ n___ l__________ M-t- n-c- l-v-ě-š-h-? --------------------- Máte něco levnějšího? 0
Vai te tuvumā ir kāda jauniešu viesnīca? J- -ady --blíž --y-o-na pro mlá-ež? J_ t___ p_____ u_______ p__ m______ J- t-d- p-b-í- u-y-o-n- p-o m-á-e-? ----------------------------------- Je tady poblíž ubytovna pro mládež? 0
Vai te tuvumā ir kāda pansija? J- ---y -oblíž-n-ja-ý-pe----n? J_ t___ p_____ n_____ p_______ J- t-d- p-b-í- n-j-k- p-n-i-n- ------------------------------ Je tady poblíž nějaký penzion? 0
Vai te tuvumā ir kāds restorāns? J--tady -obl-- -ěj--á--e-ta-ra-e? J_ t___ p_____ n_____ r__________ J- t-d- p-b-í- n-j-k- r-s-a-r-c-? --------------------------------- Je tady poblíž nějaká restaurace? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + čehu (1-100) MP3 čehu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Pozitīva valoda, negatīva valoda

Lielākā daļa cilvēku ir vai nu optimisti, vai pesimisti. To var teikt arī par valodām. Zinātnieki atkārtoti analizē valodu leksiku. Un tie nokļūst pie pārsteidzosiem rezultātiem. Pimēram, angļu valodā ir vairāk negatīvu vārdu nekā pozitīvu. Negatīvās emocijas vārdu angļu leksikā ir pat divas reizes vairāk. Rietumnieku sabiedrībās leksika ietekmē runātājus. Cilvēki biži žēlojas par kaut ko. Kā arī, viņi bieži kritizē. Līdz ar to valodai, kuru viņi izmanto, ir negatīva nokrāsa. Bet no otras puses, negatīvi vārdi ir interesanti. Tie sastāv no vairāk informācijas kā pozitīvie vārdi. Iemesls iespējams meklējams mūsu evolūcijā. Visām dzīvām būtnēm vienmēr ir bijis svarīgi atpazīt briesmas. Tiem riska apstākļos vajadzēja ātri reaģēt. Bez tam arī citiem paziņot par draudošajām briesmām. Tādēļ bija nepieciešams ļoti ātri nodot informāciju. Ar pēc iespējas mazāk vārdiem vajadzēja pateikt pēc iespējas vairāk. Izņemot to, negatīvai valodai nav nekādu priekšrocību. To jebkurš var iedomāties. Cilvēkus, kuri runā tikai negatīvi, noteikti nav pārāk iecienīti. Bez tam, negatīv valoda ietekmē arī mūsu emocijas. Savukārt pozitīva valoda var pozitīvi ietekmēt mūsu emocijas. Cilvēki, kuri vienmēr ir pozitīvi, gūst vairāk panākumus savā karjerā. Mums jāizmanto mūsu valoda uzmanīgāk. Tādēļ, ka mēs izvēlamies pāši savu vārdu krājumu. Un, ar savas valodas palīdzību, mēs izveidojam savu realitāti. Tātad: runājiet pozitīvi!