Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   cs Spojky 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [devadesát čtyři]

Spojky 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Počk----až-př----n---rš--. P______ a_ p_______ p_____ P-č-e-, a- p-e-t-n- p-š-t- -------------------------- Počkej, až přestane pršet. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. P----j,--ž --d--h---- /-ho--vá. P______ a_ b___ h____ / h______ P-č-e-, a- b-d- h-t-v / h-t-v-. ------------------------------- Počkej, až budu hotov / hotová. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. P-čkej,--ž--ř-jd-----tky. P______ a_ p_____ z______ P-č-e-, a- p-i-d- z-á-k-. ------------------------- Počkej, až přijde zpátky. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Č---m- až-mi-uschnou--lasy. Č_____ a_ m_ u______ v_____ Č-k-m- a- m- u-c-n-u v-a-y- --------------------------- Čekám, až mi uschnou vlasy. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Č-k--,----ten----m s--nčí. Č_____ a_ t__ f___ s______ Č-k-m- a- t-n f-l- s-o-č-. -------------------------- Čekám, až ten film skončí. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Č----- -- b-d- ----e-afo-- ze-en-. Č_____ a_ b___ n_ s_______ z______ Č-k-m- a- b-d- n- s-m-f-r- z-l-n-. ---------------------------------- Čekám, až bude na semaforu zelená. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Kdy-p---d-š--- d-volen-u? K__ p______ n_ d_________ K-y p-j-d-š n- d-v-l-n-u- ------------------------- Kdy pojedeš na dovolenou? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? J-š-ě před--et-í---pr-z-nin---? J____ p___ l______ p___________ J-š-ě p-e- l-t-í-i p-á-d-i-a-i- ------------------------------- Ještě před letními prázdninami? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. An---ješ-- ne- -ačnou--et-í -r--dn---. A___ j____ n__ z_____ l____ p_________ A-o- j-š-ě n-ž z-č-o- l-t-í p-á-d-i-y- -------------------------------------- Ano, ještě než začnou letní prázdniny. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! O-r-v--- -t--c-u--n-ž--ačn--zim-. O____ t_ s_______ n__ z____ z____ O-r-v t- s-ř-c-u- n-ž z-č-e z-m-. --------------------------------- Oprav tu střechu, než začne zima. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! Um-j-si-ruc-,-ne- -i-----eš-k- --ol-. U___ s_ r____ n__ s_ s_____ k_ s_____ U-y- s- r-c-, n-ž s- s-d-e- k- s-o-u- ------------------------------------- Umyj si ruce, než si sedneš ke stolu. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Za-ř--o------e--pů-deš-v--. Z____ o____ n__ p_____ v___ Z-v-i o-n-, n-ž p-j-e- v-n- --------------------------- Zavři okno, než půjdeš ven. 0
Kad tu nāc mājās? K-y-p--j--š ---ů? K__ p______ d____ K-y p-i-d-š d-m-? ----------------- Kdy přijdeš domů? 0
Pēc nodarbībām? Po---učo-á-í? P_ v_________ P- v-u-o-á-í- ------------- Po vyučování? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. A--,-p-té, c- skonč- vyučov-ní. A___ p____ c_ s_____ v_________ A-o- p-t-, c- s-o-č- v-u-o-á-í- ------------------------------- Ano, poté, co skončí vyučování. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. P--é,--o -e--u st---úra-,--ž--e-ohl --a-ov-t. P____ c_ s_ m_ s___ ú____ u_ n_____ p________ P-t-, c- s- m- s-a- ú-a-, u- n-m-h- p-a-o-a-. --------------------------------------------- Poté, co se mu stal úraz, už nemohl pracovat. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. P-té- c- p-iš-- --pr---, -d--el ---A-e---y. P____ c_ p_____ o p_____ o_____ d_ A_______ P-t-, c- p-i-e- o p-á-i- o-e-e- d- A-e-i-y- ------------------------------------------- Poté, co přišel o práci, odešel do Ameriky. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. Poté,--- o--š----o A---iky- z-ohatnu-. P____ c_ o_____ d_ A_______ z_________ P-t-, c- o-e-e- d- A-e-i-y- z-o-a-n-l- -------------------------------------- Poté, co odešel do Ameriky, zbohatnul. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.