Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   cs Na diskotéce

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [čtyřicet šest]

Na diskotéce

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? Je--o----to------? J_ t_ m____ v_____ J- t- m-s-o v-l-é- ------------------ Je to místo volné? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? M--u-s----Vám-p----d-o-t? M___ s_ k V__ p__________ M-h- s- k V-m p-i-e-n-u-? ------------------------- Mohu si k Vám přisednout? 0
Labprāt. P-----. P______ P-o-í-. ------- Prosím. 0
Kā Jums patīk mūzika? Jak ---Vám-lí----a h-dba? J__ s_ V__ l___ t_ h_____ J-k s- V-m l-b- t- h-d-a- ------------------------- Jak se Vám líbí ta hudba? 0
Nedaudz par skaļu. J- --c h-a--t-. J_ m__ h_______ J- m-c h-a-i-á- --------------- Je moc hlasitá. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. Ale-t- -k---na ----e--------d--ř-. A__ t_ s______ h____ d_____ d_____ A-e t- s-u-i-a h-a-e d-c-l- d-b-e- ---------------------------------- Ale ta skupina hraje docela dobře. 0
Vai Jūs te esat bieži? C-o-----se- ča-to? C______ s__ č_____ C-o-í-e s-m č-s-o- ------------------ Chodíte sem často? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Ne,---em-tu-p----é. N__ j___ t_ p______ N-, j-e- t- p-p-v-. ------------------- Ne, jsem tu poprvé. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. N--dy--s-m tu---št---e--l --n--y--. N____ j___ t_ j____ n____ / n______ N-k-y j-e- t- j-š-ě n-b-l / n-b-l-. ----------------------------------- Nikdy jsem tu ještě nebyl / nebyla. 0
Vai Jūs dejojat? Tanč--e? T_______ T-n-í-e- -------- Tančíte? 0
Varbūt vēlāk. M-žn--p--dě-i. M____ p_______ M-ž-á p-z-ě-i- -------------- Možná později. 0
Es neprotu tik labi dejot. N----- moc-d-bř- -anc-va-. N_____ m__ d____ t________ N-u-í- m-c d-b-e t-n-o-a-. -------------------------- Neumím moc dobře tancovat. 0
Tas ir pavisam vienkārši. To-je ú-lně-j---o-u-hé. T_ j_ ú____ j__________ T- j- ú-l-ě j-d-o-u-h-. ----------------------- To je úplně jednoduché. 0
Es Jums parādīšu. Ukáž- -á----. U____ v__ t__ U-á-u v-m t-. ------------- Ukážu vám to. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. N------n---y-j-nd-. N__ a_ n____ j_____ N-, a- n-k-y j-n-y- ------------------- Ne, až někdy jindy. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? Ček-------někoh-? Č_____ n_ n______ Č-k-t- n- n-k-h-? ----------------- Čekáte na někoho? 0
Jā, savu draugu. A-o---a-s---o př--el-. A___ n_ s____ p_______ A-o- n- s-é-o p-í-e-e- ---------------------- Ano, na svého přítele. 0
Tur jau viņš nāk! Ta-h-e zrovn--------zí! T_____ z_____ p________ T-m-l- z-o-n- p-i-h-z-! ----------------------- Tamhle zrovna přichází! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!