Sarunvārdnīca

lv Valstis un valodas   »   sk Krajiny a jazyky

5 [pieci]

Valstis un valodas

Valstis un valodas

5 [päť]

Krajiny a jazyky

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Džons ir no Londonas. J-----e-- -o--ýna. J___ j_ z L_______ J-h- j- z L-n-ý-a- ------------------ John je z Londýna. 0
Londona atrodas Lielbritānijā. L-ndý- j--v---eľ--j------nii. L_____ j_ v_ V_____ B________ L-n-ý- j- v- V-ľ-e- B-i-á-i-. ----------------------------- Londýn je vo Veľkej Británii. 0
Viņš runā angļu valodā. Ho---í p--an--i--y. H_____ p_ a________ H-v-r- p- a-g-i-k-. ------------------- Hovorí po anglicky. 0
Marija ir no Madrides. M--ia -e z-Ma-r-d-. M____ j_ z M_______ M-r-a j- z M-d-i-u- ------------------- Mária je z Madridu. 0
Madride atrodas Spānijā. M-d--d -e-v-Š-----l-k-. M_____ j_ v Š__________ M-d-i- j- v Š-a-i-l-k-. ----------------------- Madrid je v Španielsku. 0
Viņa runā spāņu valodā. Ho-----po--p--------. H_____ p_ š__________ H-v-r- p- š-a-i-l-k-. --------------------- Hovorí po španielsky. 0
Pēteris un Marta ir no Berlīnes. Pet-r a Mar---s-----er--na. P____ a M____ s_ z B_______ P-t-r a M-r-a s- z B-r-í-a- --------------------------- Peter a Marta sú z Berlína. 0
Berlīne atrodas Vācijā. Be------- v N-meck-. B_____ j_ v N_______ B-r-í- j- v N-m-c-u- -------------------- Berlín je v Nemecku. 0
Vai jūs abi runājat vāciski? H--orít- --aj- p- -e-eck-? H_______ o____ p_ n_______ H-v-r-t- o-a-a p- n-m-c-y- -------------------------- Hovoríte obaja po nemecky? 0
Londona ir galvaspilsēta. L-n-ý- je-h--vn--me--o. L_____ j_ h_____ m_____ L-n-ý- j- h-a-n- m-s-o- ----------------------- Londýn je hlavné mesto. 0
Madride un Berlīne arī ir galvaspilsētas. Ma-ri- - ---l-n s- -ie- h---n- ---tá. M_____ a B_____ s_ t___ h_____ m_____ M-d-i- a B-r-í- s- t-e- h-a-n- m-s-á- ------------------------------------- Madrid a Berlín sú tiež hlavné mestá. 0
Galvaspilsētas ir lielas un trokšņainas. H---n- -está-----eľké a-h-u---. H_____ m____ s_ v____ a h______ H-a-n- m-s-á s- v-ľ-é a h-u-n-. ------------------------------- Hlavné mestá sú veľké a hlučné. 0
Francija atrodas Eiropā. Fran-ú-sk---a nach-d-a---Eu-óp-. F_________ s_ n_______ v E______ F-a-c-z-k- s- n-c-á-z- v E-r-p-. -------------------------------- Francúzsko sa nachádza v Európe. 0
Ēģipte atrodas Āfrikā. Egy----a na-há-z--v A-rike. E____ s_ n_______ v A______ E-y-t s- n-c-á-z- v A-r-k-. --------------------------- Egypt sa nachádza v Afrike. 0
Japāna atrodas Āzijā. Ja--nsk--sa--a--á--a - --ii. J_______ s_ n_______ v Á____ J-p-n-k- s- n-c-á-z- v Á-i-. ---------------------------- Japonsko sa nachádza v Ázii. 0
Kanāda atrodas Ziemeļamerikā. K---da s--n-chádza-- Sev----- A------. K_____ s_ n_______ v S_______ A_______ K-n-d- s- n-c-á-z- v S-v-r-e- A-e-i-e- -------------------------------------- Kanada sa nachádza v Severnej Amerike. 0
Panama atrodas Vidusamerikā. Pa---a--a--ac--d-a-- Stred--j-A-e-ik-. P_____ s_ n_______ v S_______ A_______ P-n-m- s- n-c-á-z- v S-r-d-e- A-e-i-e- -------------------------------------- Panama sa nachádza v Strednej Amerike. 0
Brazīlija atrodas Dienvidamerikā. B--z--i---a n---á-z------žne---------. B_______ s_ n_______ v J_____ A_______ B-a-í-i- s- n-c-á-z- v J-ž-e- A-e-i-e- -------------------------------------- Brazília sa nachádza v Južnej Amerike. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovāku (1-100) MP3 slovāku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas un dialekti

Visā pasaulē ir 6000 līdz 7000 dažādu valodu. Dialektu skaits, protams, ir daudz lielāks. Bet kāda ir atšķirība starp valodu un dialektu? Dialektam, noteiktā atrašanās vietā, vienmēr ir spilgti izteikta izloksne. Tie pieder pie reģionālo valodu dažādības. Tas nozīmē, ka dialekti ir valodas forma ar pašu nenozīmīgāko izplatību. Kā vispār pieņemts noteikums, dialektus izmanto tikai sarunvalodā, tos nepieraksta. Tie veido paši savu valodniecisko sistēmu. Un viņi seko paši saviem noteikumiem. Teorētiski, katrai valodai var būt neskaitāmi dialekti. Visu dialektu pamatā ir literārā valoda. Literāro valodu saprot visi valsts iedzīvotāji. Ar tās starpniecību, pat visatšķirīgāko dialektu runātāji, var saprast viens otru. Gandrīz visi dialekti kļūst aizvien mazāk svarīgi. Jūs vairs reti dzirdēsiet pilsētās kādu runājam dialektā. Kā arī darbā tiek izmantota literārā valoda. Tādēļ tos, kuri runā dialektā, bieži vien dēvē par vienkāršiem vai neizglītotiem. Un pat tad, tie pārstāv dažādus sociālos slāņus. Tāpēc dialektā runājošie nav mazāk saprātīgi kā citi. Pavisam otrādi! Tiem, kuri runā dialektā, ir vairāk priekšrocību. Piemēram, svešvalodas kursā. Dialekta runātāji zina, ka pastāv dažādas valodas formas. Un viņi ir iemācījušies veikli pārslēgties no vienas valodas formas uz otru. Tādēļ dialekta runātājiem ir augstākas spējas variēt. Viņi sajūt kurā situācijā ir nepieciešams kurš valodas stils. Tas pat ir zinātniski pierādīts. Tātad: esiet droši runāt dialektā - tas ir tā vērts!