Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   cs Přivlastňovací zájmena 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [šedesát šest]

Přivlastňovací zájmena 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
es – mans já-- -ů--/ m-je--svů----s-o--) j_ – m__ / m___ (____ / s_____ j- – m-j / m-j- (-v-j / s-o-e- ------------------------------ já – můj / moje (svůj / svoje) 0
Es nevaru atrast savu atslēgu. Nem--- naj-t-svůj -líč. N_____ n____ s___ k____ N-m-ž- n-j-t s-ů- k-í-. ----------------------- Nemůžu najít svůj klíč. 0
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. N-mů-u--aj---s-ou----denk-. N_____ n____ s___ j________ N-m-ž- n-j-t s-o- j-z-e-k-. --------------------------- Nemůžu najít svou jízdenku. 0
tu – tavs t--– ---j-/ ----- (sv-----s---e) t_ – t___ / t____ (____ / s_____ t- – t-ů- / t-o-e (-v-j / s-o-e- -------------------------------- ty – tvůj / tvoje (svůj / svoje) 0
Vai tu atradi savu atslēgu? Na-el j-i ---j --í-? N____ j__ s___ k____ N-š-l j-i s-ů- k-í-? -------------------- Našel jsi svůj klíč? 0
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? Naš---j-i s-ou j----n-u? N____ j__ s___ j________ N-š-l j-i s-o- j-z-e-k-? ------------------------ Našel jsi svou jízdenku? 0
viņš – viņa on-– --ho -sv--------j-) o_ – j___ (____ / s_____ o- – j-h- (-v-j / s-o-e- ------------------------ on – jeho (svůj / svoje) 0
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? Ne-í-- --e j- -eh---lí-? N_____ k__ j_ j___ k____ N-v-š- k-e j- j-h- k-í-? ------------------------ Nevíš, kde je jeho klíč? 0
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? Nev--,-kde ---je-o j--d-nk-? N_____ k__ j_ j___ j________ N-v-š- k-e j- j-h- j-z-e-k-? ---------------------------- Nevíš, kde je jeho jízdenka? 0
viņa – viņas ona---j-jí---vů--/-svoje) o__ – j___ (____ / s_____ o-a – j-j- (-v-j / s-o-e- ------------------------- ona – její (svůj / svoje) 0
Viņai ir pazudusi nauda. J-j- p------j--u p--č. J___ p_____ j___ p____ J-j- p-n-z- j-o- p-y-. ---------------------- Její peníze jsou pryč. 0
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. A jej- k-edi--í-k-rt--j- -ak--pr-č. A j___ k_______ k____ j_ t___ p____ A j-j- k-e-i-n- k-r-a j- t-k- p-y-. ----------------------------------- A její kreditní karta je také pryč. 0
mēs – mūsu my-–--á- / -aš- (--ůj-----o-e) m_ – n__ / n___ (____ / s_____ m- – n-š / n-š- (-v-j / s-o-e- ------------------------------ my – náš / naše (svůj / svoje) 0
Mūsu vectētiņš ir slims. N----ě-e--k--e ----cný. N__ d______ j_ n_______ N-š d-d-č-k j- n-m-c-ý- ----------------------- Náš dědeček je nemocný. 0
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. N-š- bab---a--- -d--v-. N___ b______ j_ z______ N-š- b-b-č-a j- z-r-v-. ----------------------- Naše babička je zdravá. 0
jūs – jūsu vy ---á----v-še (---- - --oj-) v_ – v__ / v___ (____ / s_____ v- – v-š / v-š- (-v-j / s-o-e- ------------------------------ vy – váš / vaše (svůj / svoje) 0
Bērni, kur ir jūsu tētis? Děti- k-e je v-š----í--k? D____ k__ j_ v__ t_______ D-t-, k-e j- v-š t-t-n-k- ------------------------- Děti, kde je váš tatínek? 0
Bērni, kur ir jūsu mamma? D--i,-kd- ---vaš- -----ka? D____ k__ j_ v___ m_______ D-t-, k-e j- v-š- m-m-n-a- -------------------------- Děti, kde je vaše maminka? 0

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!