Sarunvārdnīca

lv Apstākļa vārdi   »   cs Příslovce

100 [simts]

Apstākļa vārdi

Apstākļa vārdi

100 [sto]

Příslovce

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
jau reiz – vēl nekad už -e-n-u - j---- --k-y už jednou – ještě nikdy u- j-d-o- – j-š-ě n-k-y ----------------------- už jednou – ještě nikdy 0
Vai Jūs jau kādreiz esat bijis Berlīnē? B-l-/ ---st- u--n---y v -erlíně? Byl / a jste už někdy v Berlíně? B-l / a j-t- u- n-k-y v B-r-í-ě- -------------------------------- Byl / a jste už někdy v Berlíně? 0
Nē, vēl nekad. N-- je--ě nikdy. Ne, ještě nikdy. N-, j-š-ě n-k-y- ---------------- Ne, ještě nikdy. 0
kāds – neviens n-k-o-–-n---o někdo – nikdo n-k-o – n-k-o ------------- někdo – nikdo 0
Vai Jūs te kādu pazīstat? Z-á-e ---- ně-oho? Znáte tady někoho? Z-á-e t-d- n-k-h-? ------------------ Znáte tady někoho? 0
Nē, es te nevienu nepazīstu. N-- nez-ám----y-----ho. Ne, neznám tady nikoho. N-, n-z-á- t-d- n-k-h-. ----------------------- Ne, neznám tady nikoho. 0
vēl – vairs ne je--- – už ne ještě – už ne j-š-ě – u- n- ------------- ještě – už ne 0
Vai Jūs te vēl ilgi paliksiet? Zůs-a--te-t-dy-ješt--------? Zůstanete tady ještě dlouho? Z-s-a-e-e t-d- j-š-ě d-o-h-? ---------------------------- Zůstanete tady ještě dlouho? 0
Nē, es te vairs ilgi nepalikšu. N----ez---anu --d- dl-u--. Ne, nezůstanu tady dlouho. N-, n-z-s-a-u t-d- d-o-h-. -------------------------- Ne, nezůstanu tady dlouho. 0
vēl kaut ko – neko vairs j-š--------- už-n-c ještě něco – už nic j-š-ě n-c- – u- n-c ------------------- ještě něco – už nic 0
Vai jūs vēlaties vēl kaut ko dzert? Ch-ete j---ě--ě-o k-pití? Chcete ještě něco k pití? C-c-t- j-š-ě n-c- k p-t-? ------------------------- Chcete ještě něco k pití? 0
Nē, es vairs neko nevēlos. Ne--u---i- nechc-. Ne, už nic nechci. N-, u- n-c n-c-c-. ------------------ Ne, už nic nechci. 0
jau kaut ko – vēl neko u- n-c------š-ě---c už něco – ještě nic u- n-c- – j-š-ě n-c ------------------- už něco – ještě nic 0
Vai Jūs jau kaut ko esat ēdis? J-dl-/-j-d-a-js-e-u--ně--? Jedl / jedla jste už něco? J-d- / j-d-a j-t- u- n-c-? -------------------------- Jedl / jedla jste už něco? 0
Nē, es vēl neko neesmu ēdis. Ne, j-š-- -sem ------j--- / -eje-l-. Ne, ještě jsem nic nejedl / nejedla. N-, j-š-ě j-e- n-c n-j-d- / n-j-d-a- ------------------------------------ Ne, ještě jsem nic nejedl / nejedla. 0
vēl kāds – vairs neviens j---- -ě-do-– -------o ještě někdo – už nikdo j-š-ě n-k-o – u- n-k-o ---------------------- ještě někdo – už nikdo 0
Vai vēl kāds vēlas kafiju? C-c------ě----do -á--? Chce ještě někdo kávu? C-c- j-š-ě n-k-o k-v-? ---------------------- Chce ještě někdo kávu? 0
Nē, vairs neviens. N-, -ž nik--. Ne, už nikdo. N-, u- n-k-o- ------------- Ne, už nikdo. 0

Arābu valoda

Viena no pasaulē svarīgakajām valodām ir arābu valoda. Vairāk nekā 300 miljoni iedīvotāju runā arābu valodā. Tie apdzīvo vairāk kā 20 dažādas valstis. Arābu valoda pieder pie Afroaziātu valodas grupas. Arābu valoda izveidojās vairākus gadu tūkstošus atpakaļ. Iesākumā arābu valoda tika izmantota Arābijas pussalā. No turienes tā ir izplatījusies tālāk. Arābu sarunvaloda ļoti atšķiras no literārās valodas. Pastāv arī dažādi arābu valodas dialekti. Var teikt, ka katrā reģionā runā savādāk. Dažādos dialektos runājošie bieži vien nesaprot viens otru. Kā rezultātā filmas no arābu valstīm tiek dublētas. Tikai tādā veidā tās var tik saprastas visā valodas teritārijā. Mūsdienās klasisko arābu valodu neizmanto gandrīz vispār. To var atrast tikai pierakstītā veidā. Klasisko ārābu literāro valodu izmanto grāmatās un laikrakstos. Mūsdienās arābu valodā nepastāv profesionālismi. Tādēļ tehniskā terminoloģija bieži vien tiek aizgūta no citām valodām. Šajā teritorijā pārsvars ir angļu un franču valodām. Pēdējos gados interese par arābu valodu ir pieaugusi. Vairāk un vairāk cilvēku vēlas apgūt arābu valodu. Arābu valodas kursi tiek piedāvāti katrā universitātē un vairākās skolās. Vairāki cilvēki uzskata, ka arābu rakstība ir īpaši aizraujoša. To pieraksta no labās puses uz kreiso. Arābu valodas izruna un gramatika nav tik vienkārša. Šajā valodā ir daudz skaņu un likumu, kurus nesastaps citās valodās. To apgūstot, cilvēkam vajadzētu sekot noteiktai kārtībai. Vispirms izrunu, tad gramatiku, un tad - rakstību…