Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   nn Husvask

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [atten]

Husvask

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. I--a- er de- ----da-. I d__ e_ d__ l_______ I d-g e- d-t l-u-d-g- --------------------- I dag er det laurdag. 0
Šodien mums ir laiks. I--a--h-r -i--i-. I d__ h__ v_ t___ I d-g h-r v- t-d- ----------------- I dag har vi tid. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. I-dag-v--k-r -- h---t. I d__ v_____ v_ h_____ I d-g v-s-a- v- h-s-t- ---------------------- I dag vaskar vi huset. 0
Es uzkopju vannas istabu. E- -aska- bad-t. E_ v_____ b_____ E- v-s-a- b-d-t- ---------------- Eg vaskar badet. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. M--n-- min -as--- --l-n. M_____ m__ v_____ b_____ M-n-e- m-n v-s-a- b-l-n- ------------------------ Mannen min vaskar bilen. 0
Bērni tīra divriteņus. U---n---a--ar s--l-n-. U_____ v_____ s_______ U-g-n- v-s-a- s-k-a-e- ---------------------- Ungane vaskar syklane. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Be---m------nar-bl--ane. B_______ v_____ b_______ B-s-e-o- v-t-a- b-o-a-e- ------------------------ Bestemor vatnar blomane. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. U---n--ryd-ar ----o--et----t. U_____ r_____ p_ r_____ s____ U-g-n- r-d-a- p- r-m-e- s-t-. ----------------------------- Ungane ryddar på rommet sitt. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Mann-n m-n-ry-da- -kriveb---et--i-t. M_____ m__ r_____ s___________ s____ M-n-e- m-n r-d-a- s-r-v-b-r-e- s-t-. ------------------------------------ Mannen min ryddar skrivebordet sitt. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Eg--u---- -lesva-k-- i-n-- v-s--m---ina. E_ p_____ k_________ i__ i v____________ E- p-t-a- k-e-v-s-e- i-n i v-s-e-a-k-n-. ---------------------------------------- Eg puttar klesvasken inn i vaskemaskina. 0
Es izkaru veļu. Eg h---e- --p -l-d-. E_ h_____ o__ k_____ E- h-n-e- o-p k-e-e- -------------------- Eg henger opp klede. 0
Es gludinu veļu. Eg-st-y--t-y. E_ s____ t___ E- s-r-k t-y- ------------- Eg stryk tøy. 0
Logi ir netīri. Gl-sa ---sk---e. G____ e_ s______ G-a-a e- s-i-n-. ---------------- Glasa er skitne. 0
Grīda ir netīra. Golv-t-er---i--. G_____ e_ s_____ G-l-e- e- s-i-e- ---------------- Golvet er skite. 0
Trauki ir netīri. O-vas-----r ski-en. O_______ e_ s______ O-v-s-e- e- s-i-e-. ------------------- Opvasken er skiten. 0
Kas nospodrinās logus? Kv-n-va---r-g--s-? K___ v_____ g_____ K-e- v-s-a- g-a-a- ------------------ Kven vaskar glasa? 0
Kas izsūks putekļus? K-en--t--s-g? K___ s_______ K-e- s-ø-s-g- ------------- Kven støvsyg? 0
Kas nomazgās traukus? Kv---te--o--va----? K___ t__ o_________ K-e- t-k o-p-a-k-n- ------------------- Kven tek oppvasken? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!