Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   no Husvask

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [atten]

Husvask

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. I--ag ----et --r--g. I d__ e_ d__ l______ I d-g e- d-t l-r-a-. -------------------- I dag er det lørdag. 0
Šodien mums ir laiks. I -ag-ha- -i-tid. I d__ h__ v_ t___ I d-g h-r v- t-d- ----------------- I dag har vi tid. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. I dag--a-----vi--ei----ete-. I d__ v_____ v_ l___________ I d-g v-s-e- v- l-i-i-h-t-n- ---------------------------- I dag vasker vi leiligheten. 0
Es uzkopju vannas istabu. J---va------a---. J__ v_____ b_____ J-g v-s-e- b-d-t- ----------------- Jeg vasker badet. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Ma-n-- -i--v-s--r b-l-n. M_____ m__ v_____ b_____ M-n-e- m-n v-s-e- b-l-n- ------------------------ Mannen min vasker bilen. 0
Bērni tīra divriteņus. B-rn- -a-ker---k---e. B____ v_____ s_______ B-r-a v-s-e- s-k-e-e- --------------------- Barna vasker syklene. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Be--e-or-va--e--b--m-ten-. B_______ v_____ b_________ B-s-e-o- v-n-e- b-o-s-e-e- -------------------------- Bestemor vanner blomstene. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Barna--y-der-p---o-m-t-----. B____ r_____ p_ r_____ s____ B-r-a r-d-e- p- r-m-e- s-t-. ---------------------------- Barna rydder på rommet sitt. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-nnen --n-ry---r ----krive-or----sit-. M_____ m__ r_____ p_ s___________ s____ M-n-e- m-n r-d-e- p- s-r-v-b-r-e- s-t-. --------------------------------------- Mannen min rydder på skrivebordet sitt. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. J-g-p-tte- --y inn i va-k--ask---n. J__ p_____ t__ i__ i v_____________ J-g p-t-e- t-y i-n i v-s-e-a-k-n-n- ----------------------------------- Jeg putter tøy inn i vaskemaskinen. 0
Es izkaru veļu. J-g-heng-r-o-p t-y. J__ h_____ o__ t___ J-g h-n-e- o-p t-y- ------------------- Jeg henger opp tøy. 0
Es gludinu veļu. Je--s-ryk---t--. J__ s______ t___ J-g s-r-k-r t-y- ---------------- Jeg stryker tøy. 0
Logi ir netīri. Vi-d--ne-er----tne. V_______ e_ s______ V-n-u-n- e- s-i-n-. ------------------- Vinduene er skitne. 0
Grīda ir netīra. G--v-t-e--s---te--. G_____ e_ s________ G-l-e- e- s-i-t-n-. ------------------- Gulvet er skittent. 0
Trauki ir netīri. O---a---n -r-sk----n. O________ e_ s_______ O-p-a-k-n e- s-i-t-n- --------------------- Oppvasken er skitten. 0
Kas nospodrinās logus? Hv---vask-r --n---n-? H___ v_____ v________ H-e- v-s-e- v-n-u-n-? --------------------- Hvem vasker vinduene? 0
Kas izsūks putekļus? H-----t-vs-g--? H___ s_________ H-e- s-ø-s-g-r- --------------- Hvem støvsuger? 0
Kas nomazgās traukus? H--m ta- op-vaske-? H___ t__ o_________ H-e- t-r o-p-a-k-n- ------------------- Hvem tar oppvasken? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!