Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   nl Grote schoonmaak

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [achttien]

Grote schoonmaak

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. V-n-a---is-het ---erd--. V______ i_ h__ z________ V-n-a-g i- h-t z-t-r-a-. ------------------------ Vandaag is het zaterdag. 0
Šodien mums ir laiks. V---a-g-h---e- ----ij-. V______ h_____ w_ t____ V-n-a-g h-b-e- w- t-j-. ----------------------- Vandaag hebben we tijd. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. V--d----m--en-we--et-hu-s-sc-o--. V______ m____ w_ h__ h___ s______ V-n-a-g m-k-n w- h-t h-i- s-h-o-. --------------------------------- Vandaag maken we het huis schoon. 0
Es uzkopju vannas istabu. I- m-a- de--adka---------n. I_ m___ d_ b_______ s______ I- m-a- d- b-d-a-e- s-h-o-. --------------------------- Ik maak de badkamer schoon. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. M--- ma- -a-t ---a---. M___ m__ w___ d_ a____ M-j- m-n w-s- d- a-t-. ---------------------- Mijn man wast de auto. 0
Bērni tīra divriteņus. D- kinder-n-m-k-- d- f-e-s-n s-h-o-. D_ k_______ m____ d_ f______ s______ D- k-n-e-e- m-k-n d- f-e-s-n s-h-o-. ------------------------------------ De kinderen maken de fietsen schoon. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Gro----ede- g---- -------t-n-w-t-r. G__________ g____ d_ p______ w_____ G-o-t-o-d-r g-e-t d- p-a-t-n w-t-r- ----------------------------------- Grootmoeder geeft de planten water. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. De kind--e- r-i--n -e ---de----e- op. D_ k_______ r_____ d_ k__________ o__ D- k-n-e-e- r-i-e- d- k-n-e-k-m-r o-. ------------------------------------- De kinderen ruimen de kinderkamer op. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Mi----a--ru--t--ijn burea----. M___ m__ r____ z___ b_____ o__ M-j- m-n r-i-t z-j- b-r-a- o-. ------------------------------ Mijn man ruimt zijn bureau op. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Ik-do---- -a-----d--wasma--i-e. I_ d__ d_ w__ i_ d_ w__________ I- d-e d- w-s i- d- w-s-a-h-n-. ------------------------------- Ik doe de was in de wasmachine. 0
Es izkaru veļu. I--h--g--- w-s-o-. I_ h___ d_ w__ o__ I- h-n- d- w-s o-. ------------------ Ik hang de was op. 0
Es gludinu veļu. Ik --rijk -e -l--en. I_ s_____ d_ k______ I- s-r-j- d- k-e-e-. -------------------- Ik strijk de kleren. 0
Logi ir netīri. De-----n-z-j--v-i-. D_ r____ z___ v____ D- r-m-n z-j- v-i-. ------------------- De ramen zijn vuil. 0
Grīda ir netīra. De---o-r--- --il. D_ v____ i_ v____ D- v-o-r i- v-i-. ----------------- De vloer is vuil. 0
Trauki ir netīri. De -fw-s i---u--. D_ a____ i_ v____ D- a-w-s i- v-i-. ----------------- De afwas is vuil. 0
Kas nospodrinās logus? Wie -aa-t ----a-e- s--o-n? W__ m____ d_ r____ s______ W-e m-a-t d- r-m-n s-h-o-? -------------------------- Wie maakt de ramen schoon? 0
Kas izsūks putekļus? W-- -to----gt? W__ s_________ W-e s-o-z-i-t- -------------- Wie stofzuigt? 0
Kas nomazgās traukus? W---d--t -e-----s? W__ d___ d_ a_____ W-e d-e- d- a-w-s- ------------------ Wie doet de afwas? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + holandiešu (1-100) MP3 holandiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!