Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   sl Veliko čiščenje

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [osemnajst]

Veliko čiščenje

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. D--es j--s--o-a. D____ j_ s______ D-n-s j- s-b-t-. ---------------- Danes je sobota. 0
Šodien mums ir laiks. Dan-s-i-----ča-. D____ i____ č___ D-n-s i-a-o č-s- ---------------- Danes imamo čas. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Dan-- --č-----o-s----van--. D____ p________ s__________ D-n-s p-č-s-i-o s-a-o-a-j-. --------------------------- Danes počistimo stanovanje. 0
Es uzkopju vannas istabu. Jaz--ist-- k--a-n-co. J__ č_____ k_________ J-z č-s-i- k-p-l-i-o- --------------------- Jaz čistim kopalnico. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. M-ž-p-r- -v-o. M__ p___ a____ M-ž p-r- a-t-. -------------- Mož pere avto. 0
Bērni tīra divriteņus. O-ro-i -i--i-o-kole-a- /-O-r-------t--a ko-e-i ---les-). O_____ č______ k______ / O_____ č______ k_____ (________ O-r-c- č-s-i-o k-l-s-. / O-r-k- č-s-i-a k-l-s- (-o-e-a-. -------------------------------------------------------- Otroci čistijo kolesa. / Otroka čistita kolesi (kolesa). 0
Vecmāmiņa aplej puķes. B-b--a-z----a-rože. B_____ z_____ r____ B-b-c- z-l-v- r-ž-. ------------------- Babica zaliva rože. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. O--------s-rav-j--o -O-ro-a --sp--v-j-----o-r-š-- --b-. O_____ p___________ (______ p____________ o______ s____ O-r-c- p-s-r-v-j-j- (-t-o-a p-s-r-v-j-t-) o-r-š-o s-b-. ------------------------------------------------------- Otroci pospravljajo (Otroka pospravljata) otroško sobo. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-ž p---ra-l-a-svoj--pi-al-- --z-. M__ p_________ s____ p______ m____ M-ž p-s-r-v-j- s-o-o p-s-l-o m-z-. ---------------------------------- Mož pospravlja svojo pisalno mizo. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Jaz -----m-p-r--- v-pr---i s--o-. J__ v_____ p_____ v p_____ s_____ J-z v-a-a- p-r-l- v p-a-n- s-r-j- --------------------------------- Jaz vlagam perilo v pralni stroj. 0
Es izkaru veļu. J-----e-am-pe---o. J__ o_____ p______ J-z o-e-a- p-r-l-. ------------------ Jaz obešam perilo. 0
Es gludinu veļu. Jaz l-ka----ri-o. J__ l____ p______ J-z l-k-m p-r-l-. ----------------- Jaz likam perilo. 0
Logi ir netīri. O--a s- -maz--a. O___ s_ u_______ O-n- s- u-a-a-a- ---------------- Okna so umazana. 0
Grīda ir netīra. T-- so-umaz---. T__ s_ u_______ T-a s- u-a-a-a- --------------- Tla so umazana. 0
Trauki ir netīri. Pos--a -e --azan-. P_____ j_ u_______ P-s-d- j- u-a-a-a- ------------------ Posoda je umazana. 0
Kas nospodrinās logus? K------i-a --n-? K__ p_____ o____ K-o p-m-v- o-n-? ---------------- Kdo pomiva okna? 0
Kas izsūks putekļus? K-- -es- p--h? K__ s___ p____ K-o s-s- p-a-? -------------- Kdo sesa prah? 0
Kas nomazgās traukus? Kdo-p-mi-- p--od-? K__ p_____ p______ K-o p-m-v- p-s-d-? ------------------ Kdo pomiva posodo? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!