Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   it Pulizie di casa

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [diciotto]

Pulizie di casa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. O-g- è sa-at-. O___ è s______ O-g- è s-b-t-. -------------- Oggi è sabato. 0
Šodien mums ir laiks. O--- a-bi--o-t-m--. O___ a______ t_____ O-g- a-b-a-o t-m-o- ------------------- Oggi abbiamo tempo. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Oggi-----am-----pp---ame--o. O___ p______ l______________ O-g- p-l-a-o l-a-p-r-a-e-t-. ---------------------------- Oggi puliamo l’appartamento. 0
Es uzkopju vannas istabu. Io -uli-co i- b----. I_ p______ i_ b_____ I- p-l-s-o i- b-g-o- -------------------- Io pulisco il bagno. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. M-o--a--to---l--c--la----chi---/-l’a--o. M__ m_____ p______ l_ m_______ / l______ M-o m-r-t- p-l-s-e l- m-c-h-n- / l-a-t-. ---------------------------------------- Mio marito pulisce la macchina / l’auto. 0
Bērni tīra divriteņus. I ba--ini-pul-------l-----i---t-e. I b______ p________ l_ b__________ I b-m-i-i p-l-s-o-o l- b-c-c-e-t-. ---------------------------------- I bambini puliscono le biciclette. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. La-nonna-a--af------f-o-i. L_ n____ a_______ i f_____ L- n-n-a a-n-f-i- i f-o-i- -------------------------- La nonna annaffia i fiori. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. I--am-i-- me-t-no -n or--ne l- l--- ---n--. I b______ m______ i_ o_____ l_ l___ s______ I b-m-i-i m-t-o-o i- o-d-n- l- l-r- s-a-z-. ------------------------------------------- I bambini mettono in ordine la loro stanza. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Mi--mar-t-----t- -- -rd-ne-la s-a s--iv-ni-. M__ m_____ m____ i_ o_____ l_ s__ s_________ M-o m-r-t- m-t-e i- o-d-n- l- s-a s-r-v-n-a- -------------------------------------------- Mio marito mette in ordine la sua scrivania. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Metto -- --a-c-er-- ne-la-la-a-r--e. M____ l_ b_________ n____ l_________ M-t-o l- b-a-c-e-i- n-l-a l-v-t-i-e- ------------------------------------ Metto la biancheria nella lavatrice. 0
Es izkaru veļu. Ste-d- il--uc-to. S_____ i_ b______ S-e-d- i- b-c-t-. ----------------- Stendo il bucato. 0
Es gludinu veļu. S-ir- -a b-anch-r--. S____ l_ b__________ S-i-o l- b-a-c-e-i-. -------------------- Stiro la biancheria. 0
Logi ir netīri. L- finestr- s----spo--h-. L_ f_______ s___ s_______ L- f-n-s-r- s-n- s-o-c-e- ------------------------- Le finestre sono sporche. 0
Grīda ir netīra. I- p-v--e--o è s-orco. I_ p________ è s______ I- p-v-m-n-o è s-o-c-. ---------------------- Il pavimento è sporco. 0
Trauki ir netīri. L---to--g----s--o---or-h-. L_ s________ s___ s_______ L- s-o-i-l-e s-n- s-o-c-e- -------------------------- Le stoviglie sono sporche. 0
Kas nospodrinās logus? Ch--puli-ce-l---ine----? C__ p______ l_ f________ C-i p-l-s-e l- f-n-s-r-? ------------------------ Chi pulisce le finestre? 0
Kas izsūks putekļus? C-i -pol---a?---C----a--a-l-asp---pol-e--? C__ s________ / C__ p____ l_______________ C-i s-o-v-r-? / C-i p-s-a l-a-p-r-p-l-e-e- ------------------------------------------ Chi spolvera? / Chi passa l’aspirapolvere? 0
Kas nomazgās traukus? C-i-l-va i--i--ti? C__ l___ i p______ C-i l-v- i p-a-t-? ------------------ Chi lava i piatti? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + itāļu (1-100) MP3 itāļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!