Sarunvārdnīca

lv Mācīties svešvalodas   »   no Å lære fremmedspråk

23 [divdesmit trīs]

Mācīties svešvalodas

Mācīties svešvalodas

23 [tjuetre]

Å lære fremmedspråk

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Kur Jūs mācījāties spāņu valodu? H-o--h-r--u læ-t -p---k? Hvor har du lært spansk? H-o- h-r d- l-r- s-a-s-? ------------------------ Hvor har du lært spansk? 0
Vai Jūs protat arī portugāļu valodu? S-----r du po---g-sisk -g-å? Snakker du portugisisk også? S-a-k-r d- p-r-u-i-i-k o-s-? ---------------------------- Snakker du portugisisk også? 0
Jā, es protu arī nedaudz itāliešu valodu. Ja, og j-g--a- l--t ---l-e----også. Ja, og jeg kan litt italiensk også. J-, o- j-g k-n l-t- i-a-i-n-k o-s-. ----------------------------------- Ja, og jeg kan litt italiensk også. 0
Es uzskatu, Jūs runājat ļoti labi. J-g s--es-d--s-ak-er v------br-. Jeg synes du snakker veldig bra. J-g s-n-s d- s-a-k-r v-l-i- b-a- -------------------------------- Jeg synes du snakker veldig bra. 0
Valodas ir samērā līdzīgas. S--åk-ne lign---p- hv-randr-. Språkene ligner på hverandre. S-r-k-n- l-g-e- p- h-e-a-d-e- ----------------------------- Språkene ligner på hverandre. 0
Es varu Jūs labi saprast. Jeg--an g--- for-tå d-m. Jeg kan godt forstå dem. J-g k-n g-d- f-r-t- d-m- ------------------------ Jeg kan godt forstå dem. 0
Bet runāt un rakstīt ir grūti. M-n --sna-k- -g ----ve -- v--s-e---. Men å snakke og skrive er vanskelig. M-n å s-a-k- o- s-r-v- e- v-n-k-l-g- ------------------------------------ Men å snakke og skrive er vanskelig. 0
Es pieļauju vēl daudz kļūdu. Jeg gj----a----fe--. Jeg gjør mange feil. J-g g-ø- m-n-e f-i-. -------------------- Jeg gjør mange feil. 0
Lūdzu, labojiet mani vienmēr! Du-m- al-tid-k---iger----------k. Du må alltid korrigere meg, takk. D- m- a-l-i- k-r-i-e-e m-g- t-k-. --------------------------------- Du må alltid korrigere meg, takk. 0
Jūsu izruna ir gluži laba. Utta-en -i- er-v-ldig -r-. Uttalen din er veldig bra. U-t-l-n d-n e- v-l-i- b-a- -------------------------- Uttalen din er veldig bra. 0
Jums ir neliels akcents. Du har -- -i--n----e-t. Du har en liten aksent. D- h-r e- l-t-n a-s-n-. ----------------------- Du har en liten aksent. 0
Var pateikt, no kurienes Jūs esat. Ma--k-n --re --or-d--kom--r f--. Man kan høre hvor du kommer fra. M-n k-n h-r- h-o- d- k-m-e- f-a- -------------------------------- Man kan høre hvor du kommer fra. 0
Kas ir Jūsu dzimtā valoda? Hva ----orsm-le- -i--? Hva er morsmålet ditt? H-a e- m-r-m-l-t d-t-? ---------------------- Hva er morsmålet ditt? 0
Vai Jūs apmeklējat valodu kursus? G-- -- ------åkku-s? Går du på språkkurs? G-r d- p- s-r-k-u-s- -------------------- Går du på språkkurs? 0
Kādu mācību līdzekli Jūs izmantojat? Hvi-k-n----e------u-e- -u? Hvilken lærebok bruker du? H-i-k-n l-r-b-k b-u-e- d-? -------------------------- Hvilken lærebok bruker du? 0
Es acumirklī nezinu, kā to sauc. Jeg --m-e--i-ke på---a---n--eter-ak-ur---n-. Jeg kommer ikke på hva den heter akkurat nå. J-g k-m-e- i-k- p- h-a d-n h-t-r a-k-r-t n-. -------------------------------------------- Jeg kommer ikke på hva den heter akkurat nå. 0
Es nevaru atcerēties nosaukumu. Jeg husker----e---tte---. Jeg husker ikke tittelen. J-g h-s-e- i-k- t-t-e-e-. ------------------------- Jeg husker ikke tittelen. 0
Es to esmu aizmirsis. D-t---r-jeg ----t. Det har jeg glemt. D-t h-r j-g g-e-t- ------------------ Det har jeg glemt. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ģermāņu valodas

Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodas saimes. Šo valodniecisko grupu raksturo tās fonoloģiskās iezīmes. Šīs valodas var atšķirt no citām fonoloģiskās atšķirības dēļ. Pastāv apmēram 15 ģermāņu valodas. Tā ir dzimtā valoda 500 miljoniem pasaules iedzīvotājiem. Noteikt precīzu katras valodas skaitu ir sarežģīti. Bieži vien nav skaidrs vai valoda ir neatkarīga,vai tas ir tikai dialekts. Pati ievērojamākā ģermāņu valoda ir angļu valoda. 350 miljoniem pasaules iedzīvotāju šī ir dzimtā valoda. Pēc tam seko vācu un holandiešu valodas. Ģermāņu valodas sadalītas vairākās grupās. Pastāv ziemēļģermāņu, rietumģermāņu un austrumģermāņu valodas. Skandināvu valodas pieder pie ziemēļģermāņu valodu grupas. Angļu, vācu un holandiešu valodas - rietumģermāņu. Bet visas austrumģermāņu valodas jau ir izmirušas. Pie šīs grupas piederēja, piemēram, anglosakšu valoda. Kolonizācijas laikā ģermāņu valoda izplatījās pa visu pasauli. Tā rezultātā, holandiešu valodu saprot Karību salās un Dienvidāfrikā. Visas ģermāņu valodas izcēlušās no vienas valodas. Vai ir pastāvējusi kāda proto valoda, nav skaidrs. Bez tam, līdz mūsdienām saglabājušies tikai daži seno ģermāņu pieraksti. Atšķirībā no romāņu valodām, nepastāv gandrīz neviens avots. Tas ļoti apgrūtina ģermāņu valodas izpēti.. Salidzinoši maz ir kas zināms arī par ģermāņu kultūru un cilvēkiem. Ģermāņi nebija vienoti. Kā rezultātā neizveidojās kopēja identitāte. Tādēļ zinātnei jāpaļaujas uz citiem avotiem. Bez grieķiem un romiešiem, mēs zinātu ļoti maz par ģermāņiem.