Sarunvārdnīca

lv Viesnīcā – ierašanās   »   sl V hotelu – prihod

27 [divdesmit septiņi]

Viesnīcā – ierašanās

Viesnīcā – ierašanās

27 [sedemindvajset]

V hotelu – prihod

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Vai Jums ir brīva istaba? I---- --o----s---? Imate prosto sobo? I-a-e p-o-t- s-b-? ------------------ Imate prosto sobo? 0
Es esmu rezervējusi istabu. Im-m --z--v-rano -n--s-bo. Imam rezervirano eno sobo. I-a- r-z-r-i-a-o e-o s-b-. -------------------------- Imam rezervirano eno sobo. 0
Mani sauc Millere. Moj--r---e---------e-. Moj priimek je Müller. M-j p-i-m-k j- M-l-e-. ---------------------- Moj priimek je Müller. 0
Man ir nepieciešama vienvietīga istaba. P--r---j-- --o-oste-----so-o. Potrebujem enoposteljno sobo. P-t-e-u-e- e-o-o-t-l-n- s-b-. ----------------------------- Potrebujem enoposteljno sobo. 0
Man ir nepieciešama divvietīga istaba. P---e-u--m -v---s---------bo. Potrebujem dvoposteljno sobo. P-t-e-u-e- d-o-o-t-l-n- s-b-. ----------------------------- Potrebujem dvoposteljno sobo. 0
Cik maksā istaba par vienu nakti? Kol-ko st----ena --č-t-v-v-te------? Koliko stane ena nočitev v tej sobi? K-l-k- s-a-e e-a n-č-t-v v t-j s-b-? ------------------------------------ Koliko stane ena nočitev v tej sobi? 0
Es vēlos istabu ar vannu. Rad(a- bi so---s-kop-ln-co. Rad(a) bi sobo s kopalnico. R-d-a- b- s-b- s k-p-l-i-o- --------------------------- Rad(a) bi sobo s kopalnico. 0
Es vēlos istabu ar dušu. R----- -i -o-- - p---. Rad(a) bi sobo s prho. R-d-a- b- s-b- s p-h-. ---------------------- Rad(a) bi sobo s prho. 0
Vai es varu apskatīt istabu? Al---ahk---i--- to-so-o? Ali lahko vidim to sobo? A-i l-h-o v-d-m t- s-b-? ------------------------ Ali lahko vidim to sobo? 0
Vai te ir garāža? Je ---k--š-----r-ža? Je tu kakšna garaža? J- t- k-k-n- g-r-ž-? -------------------- Je tu kakšna garaža? 0
Vai te ir seifs? Je t- kak--- s--? Je tu kakšen sef? J- t- k-k-e- s-f- ----------------- Je tu kakšen sef? 0
Vai te ir fakss? Je--u--akš-- -ak-? Je tu kakšen faks? J- t- k-k-e- f-k-? ------------------ Je tu kakšen faks? 0
Labi, es ņemšu šo istabu. D-br-,---a-e--t--s--o. Dobro, vzamem to sobo. D-b-o- v-a-e- t- s-b-. ---------------------- Dobro, vzamem to sobo. 0
Te ir atslēgas. T-k-j----k-ju--. Tukaj so ključi. T-k-j s- k-j-č-. ---------------- Tukaj so ključi. 0
Te ir mana bagāža. Tu-a- je --j- p-t-j-g-. Tukaj je moja prtljaga. T-k-j j- m-j- p-t-j-g-. ----------------------- Tukaj je moja prtljaga. 0
Cikos ir brokastis? O- -a--r- ----j---a--r-? Ob kateri uri je zajtrk? O- k-t-r- u-i j- z-j-r-? ------------------------ Ob kateri uri je zajtrk? 0
Cikos ir pusdienas? O- ka--ri-u-i--e-k-si-o? Ob kateri uri je kosilo? O- k-t-r- u-i j- k-s-l-? ------------------------ Ob kateri uri je kosilo? 0
Cikos ir vakariņas? O- kateri --i ---v--er-a? Ob kateri uri je večerja? O- k-t-r- u-i j- v-č-r-a- ------------------------- Ob kateri uri je večerja? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Pārtraukumi ir svarīgi sekmīgai valodas apguvei

Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi. Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi. Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes. Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi. Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem. Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē. Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums. Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem. Šie procesi notiek mūsu smadzenēs. Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu. Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu. Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti. Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā. Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti. Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi. To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi. Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi. Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā. Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu. Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras. Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi. Tad seko 5 minūšu pārtraukums. Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu. Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu. Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas. Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja. Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām. Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!