У -ас --ві---- к-м-а-а?
У вас є вільна кімната?
У в-с є в-л-н- к-м-а-а-
-----------------------
У вас є вільна кімната? 0 U--a- -e--------k-mna--?U vas ye vilʹna kimnata?U v-s y- v-l-n- k-m-a-a-------------------------U vas ye vilʹna kimnata?
Я-х-чу-кімн----- в-нною.
Я хочу кімнату з ванною.
Я х-ч- к-м-а-у з в-н-о-.
------------------------
Я хочу кімнату з ванною. 0 Y--k-o--u---mnat- z--ann---.YA khochu kimnatu z vannoyu.Y- k-o-h- k-m-a-u z v-n-o-u-----------------------------YA khochu kimnatu z vannoyu.
Я--очу кі---т--- --шем.
Я хочу кімнату з душем.
Я х-ч- к-м-а-у з д-ш-м-
-----------------------
Я хочу кімнату з душем. 0 Y- k-o-h--kim-a-u z dushem.YA khochu kimnatu z dushem.Y- k-o-h- k-m-a-u z d-s-e-.---------------------------YA khochu kimnatu z dushem.
Чи м--- --п--и-ити----а кі--а-у?
Чи можу я подивитися на кімнату?
Ч- м-ж- я п-д-в-т-с- н- к-м-а-у-
--------------------------------
Чи можу я подивитися на кімнату? 0 C-y--o--- ----od-vy-y--- -- k-mn--u?Chy mozhu ya podyvytysya na kimnatu?C-y m-z-u y- p-d-v-t-s-a n- k-m-a-u-------------------------------------Chy mozhu ya podyvytysya na kimnatu?
Ч- є --т --р-ж?
Чи є тут гараж?
Ч- є т-т г-р-ж-
---------------
Чи є тут гараж? 0 C-y ye tu--har---?Chy ye tut harazh?C-y y- t-t h-r-z-?------------------Chy ye tut harazh?
Чи - тут--е-ф?
Чи є тут сейф?
Ч- є т-т с-й-?
--------------
Чи є тут сейф? 0 Ch- ye--u- s-y--?Chy ye tut sey-f?C-y y- t-t s-y-f------------------Chy ye tut sey̆f?
Чи є-т-т---кс?
Чи є тут факс?
Ч- є т-т ф-к-?
--------------
Чи є тут факс? 0 Chy--e tu--f---?Chy ye tut faks?C-y y- t-t f-k-?----------------Chy ye tut faks?
Д----- я беру -імнат-.
Добре, я беру кімнату.
Д-б-е- я б-р- к-м-а-у-
----------------------
Добре, я беру кімнату. 0 Do-re, y--b-r---------.Dobre, ya beru kimnatu.D-b-e- y- b-r- k-m-a-u------------------------Dobre, ya beru kimnatu.
Tiem, kuri vēlas sekmīgi apgūt valodu, jāņem bieži pārtraukumi.
Pie tāda slēdziena nonākuši jaunie zinātniskie pētījumi.
Zinātnieki pētīja mācīšanās fāzes.
Tika veidotas dažādas mācīšanās apstākļi.
Mēs informāciju vislabāk uzsūcam pa nelieliem gabaliņiem.
Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu mācīties pārāk daudz vienā reizē.
Tas nozīmē, ka mācoties mums bieži jāņem pārtraukums.
Mūsu mācīšanās sekmes ir atkarīgas arī no bioķimiskajiem procesiem.
Šie procesi notiek mūsu smadzenēs.
Tie nosaka mūsu optimālo mācīšanās tempu.
Kad mēs apgūstam kaut ko jaunu, mūšu smadzenes izdala noteiktu vielu.
Šī viela ietekmē mūsu smadzeņu šūnu aktivitāti.
Diviem specifiskiem fermentiem ir nozīmīga loma šajā procesā.
Apgūstot kaut ko jaunu, tie tiek atbrīvoti.
Bet tie netiek atbrīvoti vienlaicīgi.
To darbībaparādas ar nelielu laika nobīdi.
Kaut gan, vislabāk mēs mācamies tad, kad abi fermenti ir klāt vienlaicīgi.
Un panākumi pieaug, kad mēs biežāk ejam pārtraukumā.
Tad ir nozīme variēt katra indivīda mācīšanās ilgumu.
Tāpat arī pārtraukuma ilgumam būtu jāatšķiras.
Sākumā, ideāli būt, divi 10 minūšu pārtraukumi.
Tad seko 5 minūšu pārtraukums.
Tad paņemt 30 minūšu pārtraukumu.
Starpbrīžos mūsu smadzenes labāk iegaumē apgūtu vielu.
Pārtraukumu laikā, labāk būtu iziet no darba vietas.
Pārvietoties pārtraukumu laikā, arī ir laba ideja.
Tātad, izejiet nelielā pastaigā starp savām mācībām.
Un nejūtieties vainīgi - Jūs tajā pašā laikā mācieties!