Я н- з-а-- -ю-и- -и -н--е-я.
Я н_ з____ л____ л_ о_ м____
Я н- з-а-, л-б-т л- о- м-н-.
----------------------------
Я не знаю, любит ли он меня. 0 Ya--- zn-y-- ly--it -- o- --n--.Y_ n_ z_____ l_____ l_ o_ m_____Y- n- z-a-u- l-u-i- l- o- m-n-a---------------------------------Ya ne znayu, lyubit li on menya.
Я--еб- спр------,-есть----у--е-- др-г--.
Я с___ с_________ е___ л_ у н___ д______
Я с-б- с-р-ш-в-ю- е-т- л- у н-г- д-у-а-.
----------------------------------------
Я себя спрашиваю, есть ли у него другая. 0 Y- --bya s-ra-h--a-u- --s---li---neg---r-g---.Y_ s____ s___________ y____ l_ u n___ d_______Y- s-b-a s-r-s-i-a-u- y-s-ʹ l- u n-g- d-u-a-a-----------------------------------------------Ya sebya sprashivayu, yestʹ li u nego drugaya.
Е--- ли-у него-д-у-а-?
Е___ л_ у н___ д______
Е-т- л- у н-г- д-у-а-?
----------------------
Есть ли у него другая? 0 Y---ʹ-l--u -ego d--g-ya?Y____ l_ u n___ d_______Y-s-ʹ l- u n-g- d-u-a-a-------------------------Yestʹ li u nego drugaya?
Я--омне---сь, --авл--ь ли - е-у-д---твит-льн-.
Я с__________ н_______ л_ я е__ д_____________
Я с-м-е-а-с-, н-а-л-с- л- я е-у д-й-т-и-е-ь-о-
----------------------------------------------
Я сомневаюсь, нравлюсь ли я ему действительно. 0 Y- s-mne--yus-,-nr--ly--ʹ l- -a y-mu--e---------n-.Y_ s___________ n________ l_ y_ y___ d_____________Y- s-m-e-a-u-ʹ- n-a-l-u-ʹ l- y- y-m- d-y-t-i-e-ʹ-o----------------------------------------------------Ya somnevayusʹ, nravlyusʹ li ya yemu deystvitelʹno.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku.
Я сомневаюсь, нравлюсь ли я ему действительно.
Ya somnevayusʹ, nravlyusʹ li ya yemu deystvitelʹno.
Нр-вл--ь-л--я -му-д--с----е--н-?
Н_______ л_ я е__ д_____________
Н-а-л-с- л- я е-у д-й-т-и-е-ь-о-
--------------------------------
Нравлюсь ли я ему действительно? 0 Nr-vl-usʹ-li ya--emu--e-s--ite--n-?N________ l_ y_ y___ d_____________N-a-l-u-ʹ l- y- y-m- d-y-t-i-e-ʹ-o------------------------------------Nravlyusʹ li ya yemu deystvitelʹno?
Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības.
Tas notiek pilnīgi automātiski.
Mēs to neapzināmies.
Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu.
Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā.
Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu.
Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus.
Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi.
Tām jārīkojas ekonomiski.
Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti.
Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži.
Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek.
Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus.
Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs.
Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir.
Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties.
Pieaugušie mācas valodas savādāk.
Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi.
Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem.
Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība.
Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma.
To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem.
Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos.
Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos.
Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti.
Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi.
Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts.
Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...