Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   it Frasi secondarie con se

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [novantatré]

Frasi secondarie con se

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. N-- -- se -- ama. N__ s_ s_ m_ a___ N-n s- s- m- a-a- ----------------- Non so se mi ama. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Non s- -- r---r-a. N__ s_ s_ r_______ N-n s- s- r-t-r-a- ------------------ Non so se ritorna. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. No---o -e mi --lef-n-. N__ s_ s_ m_ t________ N-n s- s- m- t-l-f-n-. ---------------------- Non so se mi telefona. 0
Vai viņš mani mīl? C-i--- -- mi ama. C_____ s_ m_ a___ C-i-s- s- m- a-a- ----------------- Chissà se mi ama. 0
Vai viņš nāks atpakaļ? C-i--à s- ri-orna. C_____ s_ r_______ C-i-s- s- r-t-r-a- ------------------ Chissà se ritorna. 0
Vai viņš man piezvanīs? C-issà--- -i -ele-o-a. C_____ s_ m_ t________ C-i-s- s- m- t-l-f-n-. ---------------------- Chissà se mi telefona. 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? M---h---o ----i-p-ns-. M_ c_____ s_ m_ p_____ M- c-i-d- s- m- p-n-i- ---------------------- Mi chiedo se mi pensi. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Mi c---do ----bb----n’----a. M_ c_____ s_ a____ u________ M- c-i-d- s- a-b-a u-’-l-r-. ---------------------------- Mi chiedo se abbia un’altra. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Mi ch-ed- s--m-nt-. M_ c_____ s_ m_____ M- c-i-d- s- m-n-a- ------------------- Mi chiedo se menta. 0
Vai viņš domā par mani? Chis-à--e--i -e--a. C_____ s_ m_ p_____ C-i-s- s- m- p-n-a- ------------------- Chissà se mi pensa. 0
Vai viņam ir kāda cita? C--ssà--e h---n-alt--. C_____ s_ h_ u________ C-i-s- s- h- u-’-l-r-. ---------------------- Chissà se ha un’altra. 0
Vai viņš saka patiesību? Ch-s-- s--d-ce--a---rità. C_____ s_ d___ l_ v______ C-i-s- s- d-c- l- v-r-t-. ------------------------- Chissà se dice la verità. 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Dub--- -he--i -o-lia -e-ame-t- be--. D_____ c__ m_ v_____ v________ b____ D-b-t- c-e m- v-g-i- v-r-m-n-e b-n-. ------------------------------------ Dubito che mi voglia veramente bene. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Du--to-c-e--i -c--v-. D_____ c__ m_ s______ D-b-t- c-e m- s-r-v-. --------------------- Dubito che mi scriva. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. D-b--- --e--i --osi. D_____ c__ m_ s_____ D-b-t- c-e m- s-o-i- -------------------- Dubito che mi sposi. 0
Vai es viņam patiešām patīku? C--ss---e-m- am----ra-en-e. C_____ s_ m_ a__ v_________ C-i-s- s- m- a-a v-r-m-n-e- --------------------------- Chissà se mi ama veramente. 0
Vai viņš man rakstīs? C-issà ----i ------. C_____ s_ m_ s______ C-i-s- s- m- s-r-v-. -------------------- Chissà se mi scrive. 0
Vai viņš mani precēs? C-i--- se mi-----a. C_____ s_ m_ s_____ C-i-s- s- m- s-o-a- ------------------- Chissà se mi sposa. 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...