Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   no Bisetninger med om

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [nittitre]

Bisetninger med om

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Jeg-vet--kke o- -a--e--k-r-m--. J__ v__ i___ o_ h__ e_____ m___ J-g v-t i-k- o- h-n e-s-e- m-g- ------------------------------- Jeg vet ikke om han elsker meg. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Je- vet-ik-e -- h-n -o-m-- -i-----. J__ v__ i___ o_ h__ k_____ t_______ J-g v-t i-k- o- h-n k-m-e- t-l-a-e- ----------------------------------- Jeg vet ikke om han kommer tilbake. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. J-- ve--ikk- -- h-- -i--ri-ge meg. J__ v__ i___ o_ h__ v__ r____ m___ J-g v-t i-k- o- h-n v-l r-n-e m-g- ---------------------------------- Jeg vet ikke om han vil ringe meg. 0
Vai viņš mani mīl? Om h-n-e-sker meg? O_ h__ e_____ m___ O- h-n e-s-e- m-g- ------------------ Om han elsker meg? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? O---a--k--me--t--ba-e? O_ h__ k_____ t_______ O- h-n k-m-e- t-l-a-e- ---------------------- Om han kommer tilbake? 0
Vai viņš man piezvanīs? Om h-n--il --ng---eg? O_ h__ v__ r____ m___ O- h-n v-l r-n-e m-g- --------------------- Om han vil ringe meg? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? J-g--u-e- -å -- --n-te--e- på -e-. J__ l____ p_ o_ h__ t_____ p_ m___ J-g l-r-r p- o- h-n t-n-e- p- m-g- ---------------------------------- Jeg lurer på om han tenker på meg. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Je-----er -- -m-h-n--a- e- ann--. J__ l____ p_ o_ h__ h__ e_ a_____ J-g l-r-r p- o- h-n h-r e- a-n-n- --------------------------------- Jeg lurer på om han har ei annen. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Je- --r---på ----an ly-er. J__ l____ p_ o_ h__ l_____ J-g l-r-r p- o- h-n l-v-r- -------------------------- Jeg lurer på om han lyver. 0
Vai viņš domā par mani? Om han t-nker -å --g? O_ h__ t_____ p_ m___ O- h-n t-n-e- p- m-g- --------------------- Om han tenker på meg? 0
Vai viņam ir kāda cita? Om h-- h-r -n-a-n--? O_ h__ h__ e_ a_____ O- h-n h-r e- a-n-n- -------------------- Om han har en annen? 0
Vai viņš saka patiesību? O---an -na-k-r-sant? O_ h__ s______ s____ O- h-n s-a-k-r s-n-? -------------------- Om han snakker sant? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. J----r i tvil på om--an-vi---l-g-lik-r m--. J__ e_ i t___ p_ o_ h__ v_______ l____ m___ J-g e- i t-i- p- o- h-n v-r-e-i- l-k-r m-g- ------------------------------------------- Jeg er i tvil på om han virkelig liker meg. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Je- ---- -vi--p--o--ha- vil ---i-e til m-g. J__ e_ i t___ p_ o_ h__ v__ s_____ t__ m___ J-g e- i t-i- p- o- h-n v-l s-r-v- t-l m-g- ------------------------------------------- Jeg er i tvil på om han vil skrive til meg. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. J------i-t-il-på o--h----il -i-t- seg-med-meg. J__ e_ i t___ p_ o_ h__ v__ g____ s__ m__ m___ J-g e- i t-i- p- o- h-n v-l g-f-e s-g m-d m-g- ---------------------------------------------- Jeg er i tvil på om han vil gifte seg med meg. 0
Vai es viņam patiešām patīku? O- ha--v-r-e-ig-lik-r -e-? O_ h__ v_______ l____ m___ O- h-n v-r-e-i- l-k-r m-g- -------------------------- Om han virkelig liker meg? 0
Vai viņš man rakstīs? O- --n -il skri-- t----e-? O_ h__ v__ s_____ t__ m___ O- h-n v-l s-r-v- t-l m-g- -------------------------- Om han vil skrive til meg? 0
Vai viņš mani precēs? O--ha---i- --f---s-g---- meg? O_ h__ v__ g____ s__ m__ m___ O- h-n v-l g-f-e s-g m-d m-g- ----------------------------- Om han vil gifte seg med meg? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...