Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   sq Fjali tё nёnrenditura me nёse

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [nёntёdhjetёetre]

Fjali tё nёnrenditura me nёse

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Nuk - di,-n-se-ai -ё-d-. N__ e d__ n___ a_ m_ d__ N-k e d-, n-s- a- m- d-. ------------------------ Nuk e di, nёse ai mё do. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Nu--- di------ -------h--. N__ e d__ n___ a_ k_______ N-k e d-, n-s- a- k-h-h-t- -------------------------- Nuk e di, nёse ai kthehet. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. N-k-e di, -ёse -ё -er- -ё--elef-n. N__ e d__ n___ m_ m___ n_ t_______ N-k e d-, n-s- m- m-r- n- t-l-f-n- ---------------------------------- Nuk e di, nёse mё merr nё telefon. 0
Vai viņš mani mīl? Nёse ---m- dash--o-? N___ a_ m_ d________ N-s- a- m- d-s-u-o-? -------------------- Nёse ai mё dashuron? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? N-s--a---t-e--t-m---ig-r-? N___ a_ k______ m_ s______ N-s- a- k-h-h-t m- s-g-r-? -------------------------- Nёse ai kthehet me siguri? 0
Vai viņš man piezvanīs? Nёs------e-r -ё -el-fo-? N___ m_ m___ n_ t_______ N-s- m- m-r- n- t-l-f-n- ------------------------ Nёse mё merr nё telefon? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? Py---v-t----n-se ---m-n-o- -ё- -ua. P___ v_____ n___ a_ m_____ p__ m___ P-e- v-t-n- n-s- a- m-n-o- p-r m-a- ----------------------------------- Pyes veten, nёse ai mendon pёr mua. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? P-es -ete-, nёs- -i -- --------ёr. P___ v_____ n___ a_ k_ n__ t______ P-e- v-t-n- n-s- a- k- n-ё t-e-ё-. ---------------------------------- Pyes veten, nёse ai ka njё tjetёr. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Pye-----en- -ёse-----ё-j-n. P___ v_____ n___ a_ g______ P-e- v-t-n- n-s- a- g-n-e-. --------------------------- Pyes veten, nёse ai gёnjen. 0
Vai viņš domā par mani? Nёs- -i m-nd---pёr -u-? N___ a_ m_____ p__ m___ N-s- a- m-n-o- p-r m-a- ----------------------- Nёse ai mendon pёr mua? 0
Vai viņam ir kāda cita? N--e a- ka n---tjetёr? N___ a_ k_ n__ t______ N-s- a- k- n-ё t-e-ё-? ---------------------- Nёse ai ka njё tjetёr? 0
Vai viņš saka patiesību? Nёse ---t-o-ё -ё -ё-te-ё-? N___ a_ t____ t_ v________ N-s- a- t-o-ё t- v-r-e-ё-? -------------------------- Nёse ai thotё tё vёrtetёn? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. D-s-oj,-n--- -i ----o--- tё-v----tё. D______ n___ a_ m_ d_ m_ t_ v_______ D-s-o-, n-s- a- m- d- m- t- v-r-e-ё- ------------------------------------ Dyshoj, nёse ai mё do me tё vёrtetё. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Dy--oj, --s---- s-kr-a-. D______ n___ m_ s_______ D-s-o-, n-s- m- s-k-u-n- ------------------------ Dyshoj, nёse mё shkruan. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. D-s-o-, nës- -a-t-he---- ---. D______ n___ m_______ m_ m___ D-s-o-, n-s- m-r-o-e- m- m-a- ----------------------------- Dyshoj, nëse martohet me mua. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Nёse-m--t- ---te-ё-mё-do? N___ m_ t_ v______ m_ d__ N-s- m- t- v-r-e-ё m- d-? ------------------------- Nёse me tё vёrtetё mё do? 0
Vai viņš man rakstīs? N-se me-t----r-e-- mё shk--an? N___ m_ t_ v______ m_ s_______ N-s- m- t- v-r-e-ё m- s-k-u-n- ------------------------------ Nёse me tё vёrtetё mё shkruan? 0
Vai viņš mani precēs? Nёs- m--t- vёr-e-ё---rtohet -- -ua? N___ m_ t_ v______ m_______ m_ m___ N-s- m- t- v-r-e-ё m-r-o-e- m- m-a- ----------------------------------- Nёse me tё vёrtetё martohet me mua? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + albāņu (1-100) MP3 albāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...