Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   sq Fjali tё nёnrenditura me nёse

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [nёntёdhjetёetre]

Fjali tё nёnrenditura me nёse

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. N-- e --, -ё----------o. Nuk e di, nёse ai mё do. N-k e d-, n-s- a- m- d-. ------------------------ Nuk e di, nёse ai mё do. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. N-k - --- nё---------ehet. Nuk e di, nёse ai kthehet. N-k e d-, n-s- a- k-h-h-t- -------------------------- Nuk e di, nёse ai kthehet. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Nuk---d-- --s- mё m-r- nё t--efo-. Nuk e di, nёse mё merr nё telefon. N-k e d-, n-s- m- m-r- n- t-l-f-n- ---------------------------------- Nuk e di, nёse mё merr nё telefon. 0
Vai viņš mani mīl? Nёse ai -ё da-hu---? Nёse ai mё dashuron? N-s- a- m- d-s-u-o-? -------------------- Nёse ai mё dashuron? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? N--e--- k-h---t -- sigur-? Nёse ai kthehet me siguri? N-s- a- k-h-h-t m- s-g-r-? -------------------------- Nёse ai kthehet me siguri? 0
Vai viņš man piezvanīs? N-se-m---e-r--ё te-efo-? Nёse mё merr nё telefon? N-s- m- m-r- n- t-l-f-n- ------------------------ Nёse mё merr nё telefon? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? Pye- ve-e----ёse-ai-m----n pёr-m--. Pyes veten, nёse ai mendon pёr mua. P-e- v-t-n- n-s- a- m-n-o- p-r m-a- ----------------------------------- Pyes veten, nёse ai mendon pёr mua. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? P-es-ve---, --se-ai--a -j--tj-tёr. Pyes veten, nёse ai ka njё tjetёr. P-e- v-t-n- n-s- a- k- n-ё t-e-ё-. ---------------------------------- Pyes veten, nёse ai ka njё tjetёr. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Pyes-v--e-,-n--e-----ё-jen. Pyes veten, nёse ai gёnjen. P-e- v-t-n- n-s- a- g-n-e-. --------------------------- Pyes veten, nёse ai gёnjen. 0
Vai viņš domā par mani? N-s- -i men--- p-- -ua? Nёse ai mendon pёr mua? N-s- a- m-n-o- p-r m-a- ----------------------- Nёse ai mendon pёr mua? 0
Vai viņam ir kāda cita? N-s- ai -- -jё--je--r? Nёse ai ka njё tjetёr? N-s- a- k- n-ё t-e-ё-? ---------------------- Nёse ai ka njё tjetёr? 0
Vai viņš saka patiesību? Nёse-a- t--tё -ё -ё--etё-? Nёse ai thotё tё vёrtetёn? N-s- a- t-o-ё t- v-r-e-ё-? -------------------------- Nёse ai thotё tё vёrtetёn? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. D--h-j,-n--e--- -ё--- ----ё v-rtetё. Dyshoj, nёse ai mё do me tё vёrtetё. D-s-o-, n-s- a- m- d- m- t- v-r-e-ё- ------------------------------------ Dyshoj, nёse ai mё do me tё vёrtetё. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. D-s-oj,-nё-- mё-s---uan. Dyshoj, nёse mё shkruan. D-s-o-, n-s- m- s-k-u-n- ------------------------ Dyshoj, nёse mё shkruan. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. D-s---- ------ar-o--t--e--ua. Dyshoj, nëse martohet me mua. D-s-o-, n-s- m-r-o-e- m- m-a- ----------------------------- Dyshoj, nëse martohet me mua. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Nёs- m---ё-vёrt--ё -ё --? Nёse me tё vёrtetё mё do? N-s- m- t- v-r-e-ё m- d-? ------------------------- Nёse me tё vёrtetё mё do? 0
Vai viņš man rakstīs? N--e me-----ё---t- -ё---k-u--? Nёse me tё vёrtetё mё shkruan? N-s- m- t- v-r-e-ё m- s-k-u-n- ------------------------------ Nёse me tё vёrtetё mё shkruan? 0
Vai viņš mani precēs? N--- m- -- v-rt--- m-r-ohet -e -ua? Nёse me tё vёrtetё martohet me mua? N-s- m- t- v-r-e-ё m-r-o-e- m- m-a- ----------------------------------- Nёse me tё vёrtetё martohet me mua? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...