Я ------а-, -і-люб-ць ён -я--.
Я н_ в_____ ц_ л_____ ё_ м____
Я н- в-д-ю- ц- л-б-ц- ё- м-н-.
------------------------------
Я не ведаю, ці любіць ён мяне. 0 Y- -e-v--a-u, t-----ubі-s- -----y-ne.Y_ n_ v______ t__ l_______ y__ m_____Y- n- v-d-y-, t-і l-u-і-s- y-n m-a-e--------------------------------------Ya ne vedayu, tsі lyubіts’ yon myane.
Я -ы----сяб---ц--ё--ь---яго-і-ш--.
Я п____ с____ ц_ ё___ у я__ і_____
Я п-т-ю с-б-, ц- ё-ц- у я-о і-ш-я-
----------------------------------
Я пытаю сябе, ці ёсць у яго іншая. 0 Ya --tayu s-ab-- -sі--os-s- u yago---s-aya.Y_ p_____ s_____ t__ y_____ u y___ і_______Y- p-t-y- s-a-e- t-і y-s-s- u y-g- і-s-a-a--------------------------------------------Ya pytayu syabe, tsі yosts’ u yago іnshaya.
Ц- -с---у --о-іншая?
Ц_ ё___ у я__ і_____
Ц- ё-ц- у я-о і-ш-я-
--------------------
Ці ёсць у яго іншая? 0 T-і--os--’-u-y-----n--aya?T__ y_____ u y___ і_______T-і y-s-s- u y-g- і-s-a-a---------------------------Tsі yosts’ u yago іnshaya?
Я-су-ня---с-- -і-аж-н---- ----а м-ой.
Я с__________ ц_ а_______ ё_ с_ м____
Я с-м-я-а-с-, ц- а-э-і-ц- ё- с- м-о-.
-------------------------------------
Я сумняваюся, ці ажэніцца ён са мной. 0 Ya-sum--ava-------ts- azh-nіts--- yon -a mno-.Y_ s_____________ t__ a__________ y__ s_ m____Y- s-m-y-v-y-s-a- t-і a-h-n-t-t-a y-n s- m-o-.----------------------------------------------Ya sumnyavayusya, tsі azhenіtstsa yon sa mnoy.
Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības.
Tas notiek pilnīgi automātiski.
Mēs to neapzināmies.
Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu.
Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā.
Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu.
Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus.
Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi.
Tām jārīkojas ekonomiski.
Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti.
Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži.
Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek.
Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus.
Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs.
Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir.
Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties.
Pieaugušie mācas valodas savādāk.
Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi.
Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem.
Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība.
Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma.
To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem.
Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos.
Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos.
Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti.
Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi.
Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts.
Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...