Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   nl Bijzinnen met of

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [drieënnegentig]

Bijzinnen met of

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Ik-weet -iet-of hij van -e h-u-t. I_ w___ n___ o_ h__ v__ m_ h_____ I- w-e- n-e- o- h-j v-n m- h-u-t- --------------------------------- Ik weet niet of hij van me houdt. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Ik we-t -i-- -- ---------k--t. I_ w___ n___ o_ h__ t_________ I- w-e- n-e- o- h-j t-r-g-o-t- ------------------------------ Ik weet niet of hij terugkomt. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Ik --et --et of -i---e --lt. I_ w___ n___ o_ h__ m_ b____ I- w-e- n-e- o- h-j m- b-l-. ---------------------------- Ik weet niet of hij me belt. 0
Vai viņš mani mīl? Of---j --- -a--m--ho--t? O_ h__ w__ v__ m_ h_____ O- h-j w-l v-n m- h-u-t- ------------------------ Of hij wel van me houdt? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? O--hij--el --ru-k--t? O_ h__ w__ t_________ O- h-j w-l t-r-g-o-t- --------------------- Of hij wel terugkomt? 0
Vai viņš man piezvanīs? Of-----me---l ----? O_ h__ m_ w__ b____ O- h-j m- w-l b-l-? ------------------- Of hij me wel belt? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? Ik-v---- -- af -f hi- -an m- --n--. I_ v____ m_ a_ o_ h__ a__ m_ d_____ I- v-a-g m- a- o- h-j a-n m- d-n-t- ----------------------------------- Ik vraag me af of hij aan me denkt. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? I- --aa------- -- h-j e---an-e- heef-. I_ v____ m_ a_ o_ h__ e__ a____ h_____ I- v-a-g m- a- o- h-j e-n a-d-r h-e-t- -------------------------------------- Ik vraag me af of hij een ander heeft. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? I- v---g -- af--- h-- -i-g-. I_ v____ m_ a_ o_ h__ l_____ I- v-a-g m- a- o- h-j l-e-t- ---------------------------- Ik vraag me af of hij liegt. 0
Vai viņš domā par mani? O--hi- --l------e de--t? O_ h__ w__ a__ m_ d_____ O- h-j w-l a-n m- d-n-t- ------------------------ Of hij wel aan me denkt? 0
Vai viņam ir kāda cita? O- -i--mi----ie----n --der ----t? O_ h__ m________ e__ a____ h_____ O- h-j m-s-c-i-n e-n a-d-r h-e-t- --------------------------------- Of hij misschien een ander heeft? 0
Vai viņš saka patiesību? Of-h-- -----e waarh-i--spr-ekt? O_ h__ w__ d_ w_______ s_______ O- h-j w-l d- w-a-h-i- s-r-e-t- ------------------------------- Of hij wel de waarheid spreekt? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Ik b--wijf---o- -----e-echt-m--. I_ b________ o_ h__ m_ e___ m___ I- b-t-i-f-l o- h-j m- e-h- m-g- -------------------------------- Ik betwijfel of hij me echt mag. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. I- --tw---e- -f ----mij s-hrijf-. I_ b________ o_ h__ m__ s________ I- b-t-i-f-l o- h-j m-j s-h-i-f-. --------------------------------- Ik betwijfel of hij mij schrijft. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Ik-be--ij-e- o--h-j me--------o-w-. I_ b________ o_ h__ m__ m__ t______ I- b-t-i-f-l o- h-j m-t m-j t-o-w-. ----------------------------------- Ik betwijfel of hij met mij trouwt. 0
Vai es viņam patiešām patīku? O- --j-m- we- -c-- --g? O_ h__ m_ w__ e___ m___ O- h-j m- w-l e-h- m-g- ----------------------- Of hij me wel echt mag? 0
Vai viņš man rakstīs? O----- me--el-sch----t? O_ h__ m_ w__ s________ O- h-j m- w-l s-h-i-f-? ----------------------- Of hij me wel schrijft? 0
Vai viņš mani precēs? O---i- wel met -e t-----? O_ h__ w__ m__ m_ t______ O- h-j w-l m-t m- t-o-w-? ------------------------- Of hij wel met me trouwt? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...