Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   nn Leddsetningar med om

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [nittitre]

Leddsetningar med om

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. E- --i- -kk----m -an-el---r m-g. E_ v___ i____ o_ h__ e_____ m___ E- v-i- i-k-e o- h-n e-s-a- m-g- -------------------------------- Eg veit ikkje om han elskar meg. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. E- --it--kk----- -an--------t. E_ v___ i____ o_ h__ k___ a___ E- v-i- i-k-e o- h-n k-e- a-t- ------------------------------ Eg veit ikkje om han kjem att. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. E- -e------j---m--an -i- ---gje----. E_ v___ i____ o_ h__ v__ r_____ m___ E- v-i- i-k-e o- h-n v-l r-n-j- m-g- ------------------------------------ Eg veit ikkje om han vil ringje meg. 0
Vai viņš mani mīl? K-a o- -a--e---a----g? K__ o_ h__ e_____ m___ K-a o- h-n e-s-a- m-g- ---------------------- Kva om han elskar meg? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Kv------an-k-e----t? K__ o_ h__ k___ a___ K-a o- h-n k-e- a-t- -------------------- Kva om han kjem att? 0
Vai viņš man piezvanīs? Kva----han-vi- -i-gje me-? K__ o_ h__ v__ r_____ m___ K-a o- h-n v-l r-n-j- m-g- -------------------------- Kva om han vil ringje meg? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? E--lu--- -å-o--h------kje- -- me-. E_ l____ p_ o_ h__ t______ p_ m___ E- l-r-r p- o- h-n t-n-j-r p- m-g- ---------------------------------- Eg lurer på om han tenkjer på meg. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? E--l---- p- ---han h-r -- anna--e---. E_ l____ p_ o_ h__ h__ e_ a___ j_____ E- l-r-r p- o- h-n h-r e- a-n- j-n-e- ------------------------------------- Eg lurer på om han har ei anna jente. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? Eg -u-er-p--o------l--. E_ l____ p_ o_ h__ l___ E- l-r-r p- o- h-n l-g- ----------------------- Eg lurer på om han lyg. 0
Vai viņš domā par mani? Kv---- h-n-tenkj-r p---eg? K__ o_ h__ t______ p_ m___ K-a o- h-n t-n-j-r p- m-g- -------------------------- Kva om han tenkjer på meg? 0
Vai viņam ir kāda cita? Kv--o--h-n --- -i an-a------? K__ o_ h__ h__ e_ a___ j_____ K-a o- h-n h-r e- a-n- j-n-e- ----------------------------- Kva om han har ei anna jente? 0
Vai viņš saka patiesību? K-- o- ha- pr-tar-sa-t? K__ o_ h__ p_____ s____ K-a o- h-n p-a-a- s-n-? ----------------------- Kva om han pratar sant? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Eg tv--a--på-om ha- -e-k-l-- lik-r---g. E_ t_____ p_ o_ h__ v_______ l____ m___ E- t-i-a- p- o- h-n v-r-e-e- l-k-r m-g- --------------------------------------- Eg tvilar på om han verkeleg likar meg. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Eg---i--r -- ------ vi- -kr-v- -i- m--. E_ t_____ p_ o_ h__ v__ s_____ t__ m___ E- t-i-a- p- o- h-n v-l s-r-v- t-l m-g- --------------------------------------- Eg tvilar på om han vil skrive til meg. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Eg --i-a---å-o- --n---l----te---g-m-- -e-. E_ t_____ p_ o_ h__ v__ g____ s__ m__ m___ E- t-i-a- p- o- h-n v-l g-f-e s-g m-d m-g- ------------------------------------------ Eg tvilar på om han vil gifte seg med meg. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Kv---m h-- -er--l-- ------me-? K__ o_ h__ v_______ l____ m___ K-a o- h-n v-r-e-e- l-k-r m-g- ------------------------------ Kva om han verkeleg likar meg? 0
Vai viņš man rakstīs? K---om-h-- --r-v til -e-? K__ o_ h__ s____ t__ m___ K-a o- h-n s-r-v t-l m-g- ------------------------- Kva om han skriv til meg? 0
Vai viņš mani precēs? Kva -- ha- v-l gifte---- --d-me-? K__ o_ h__ v__ g____ s__ m__ m___ K-a o- h-n v-l g-f-e s-g m-d m-g- --------------------------------- Kva om han vil gifte seg med meg? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...