Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ku In the taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [sî û heşt]

In the taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Ji --r-ma xwe--e ----e-s-y--ê -i--rin. Ji kerema xwe re li texsiyekê bigerin. J- k-r-m- x-e r- l- t-x-i-e-ê b-g-r-n- -------------------------------------- Ji kerema xwe re li texsiyekê bigerin. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Bihay------ îs--eh--t-ên-----a- -? Bihayê heya îstgeha trênê çiqas e? B-h-y- h-y- î-t-e-a t-ê-ê ç-q-s e- ---------------------------------- Bihayê heya îstgeha trênê çiqas e? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Biha---h----balaf-rg--ê çi-as e? Bihayê heya balafirgehê çiqas e? B-h-y- h-y- b-l-f-r-e-ê ç-q-s e- -------------------------------- Bihayê heya balafirgehê çiqas e? 0
Lūdzu, taisni. Ji -erem--xwe-re rast-ra--. Ji kerema xwe re rasterast. J- k-r-m- x-e r- r-s-e-a-t- --------------------------- Ji kerema xwe re rasterast. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Ji --rema xw- -e l- v-r m-l- ra--ê. Ji kerema xwe re li vir milê rastê. J- k-r-m- x-e r- l- v-r m-l- r-s-ê- ----------------------------------- Ji kerema xwe re li vir milê rastê. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Ji--e-ema-x-e ---li-w-r-j--k--eyê mil--ç---. Ji kerema xwe re li wir ji koşeyê milê çepê. J- k-r-m- x-e r- l- w-r j- k-ş-y- m-l- ç-p-. -------------------------------------------- Ji kerema xwe re li wir ji koşeyê milê çepê. 0
Es steidzos. Le-g-n--a -in ---e. Lezgîniya min heye. L-z-î-i-a m-n h-y-. ------------------- Lezgîniya min heye. 0
Man vēl ir laiks. W-x-- -------e. Wextê min heye. W-x-ê m-n h-y-. --------------- Wextê min heye. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ji-ke--m--x-e -- -i---î din-hê-î b-jon. Ji kerema xwe re hinekî din hêdî bajon. J- k-r-m- x-e r- h-n-k- d-n h-d- b-j-n- --------------------------------------- Ji kerema xwe re hinekî din hêdî bajon. 0
Pieturiet te, lūdzu! Ji-k-r----xw--r--li---- -aw--t-n. Ji kerema xwe re li vir rawestin. J- k-r-m- x-e r- l- v-r r-w-s-i-. --------------------------------- Ji kerema xwe re li vir rawestin. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! J- -ere-- x-e -e xul-k-k- bise-ini-. Ji kerema xwe re xulekekê bisekinin. J- k-r-m- x-e r- x-l-k-k- b-s-k-n-n- ------------------------------------ Ji kerema xwe re xulekekê bisekinin. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Ez -e-a ani-- -êm. Ez hema aniha têm. E- h-m- a-i-a t-m- ------------------ Ez hema aniha têm. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Ji --r-m- -we-r- j- ----re g-----ek--b---n. Ji kerema xwe re ji min re girtekekê bidin. J- k-r-m- x-e r- j- m-n r- g-r-e-e-ê b-d-n- ------------------------------------------- Ji kerema xwe re ji min re girtekekê bidin. 0
Man nav sīknaudas. P-rê --n---hû- tin- -e. Perê min e hûr tine ne. P-r- m-n e h-r t-n- n-. ----------------------- Perê min e hûr tine ne. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. W-h----mam-e---a--ê----i-a-ji--- ----e. Wiha temam e, ya zêde bila ji we re be. W-h- t-m-m e- y- z-d- b-l- j- w- r- b-. --------------------------------------- Wiha temam e, ya zêde bila ji we re be. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Mi- -ib-- v- n--n---nê. Min bibin vê navnîşanê. M-n b-b-n v- n-v-î-a-ê- ----------------------- Min bibin vê navnîşanê. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Min --bi-e -t-l- mi-. Min bibine otêla min. M-n b-b-n- o-ê-a m-n- --------------------- Min bibine otêla min. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! M-n-b----e pl-jê. Min bibine plajê. M-n b-b-n- p-a-ê- ----------------- Min bibine plajê. 0

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?