Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ku Di texsiyê de

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [sî û heşt]

Di texsiyê de

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Ji-ke---- x-e--- -- -e----ekê-b-g--i-. J_ k_____ x__ r_ l_ t________ b_______ J- k-r-m- x-e r- l- t-x-i-e-ê b-g-r-n- -------------------------------------- Ji kerema xwe re li texsiyekê bigerin. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Bi--y--h--- --tgeh----ênê --qas-e? B_____ h___ î______ t____ ç____ e_ B-h-y- h-y- î-t-e-a t-ê-ê ç-q-s e- ---------------------------------- Bihayê heya îstgeha trênê çiqas e? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? B-hayê --ya--al---r---ê -iqas e? B_____ h___ b__________ ç____ e_ B-h-y- h-y- b-l-f-r-e-ê ç-q-s e- -------------------------------- Bihayê heya balafirgehê çiqas e? 0
Lūdzu, taisni. J- ke-e-a x-e-----as---as-. J_ k_____ x__ r_ r_________ J- k-r-m- x-e r- r-s-e-a-t- --------------------------- Ji kerema xwe re rasterast. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. J- ---ema xw---e -i-vi- m-lê -a-t-. J_ k_____ x__ r_ l_ v__ m___ r_____ J- k-r-m- x-e r- l- v-r m-l- r-s-ê- ----------------------------------- Ji kerema xwe re li vir milê rastê. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Ji-kerema-xwe -e-l--w-r ----oşeyê -ilê---p-. J_ k_____ x__ r_ l_ w__ j_ k_____ m___ ç____ J- k-r-m- x-e r- l- w-r j- k-ş-y- m-l- ç-p-. -------------------------------------------- Ji kerema xwe re li wir ji koşeyê milê çepê. 0
Es steidzos. L---îni-a--in h-ye. L________ m__ h____ L-z-î-i-a m-n h-y-. ------------------- Lezgîniya min heye. 0
Man vēl ir laiks. Wextê---n-----. W____ m__ h____ W-x-ê m-n h-y-. --------------- Wextê min heye. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! J--k-r--- xwe-re -ine------ -êdî b----. J_ k_____ x__ r_ h_____ d__ h___ b_____ J- k-r-m- x-e r- h-n-k- d-n h-d- b-j-n- --------------------------------------- Ji kerema xwe re hinekî din hêdî bajon. 0
Pieturiet te, lūdzu! J---e--m- -w--re--i-------w--t--. J_ k_____ x__ r_ l_ v__ r________ J- k-r-m- x-e r- l- v-r r-w-s-i-. --------------------------------- Ji kerema xwe re li vir rawestin. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Ji -------xwe------le-e-ê-b-seki---. J_ k_____ x__ r_ x_______ b_________ J- k-r-m- x-e r- x-l-k-k- b-s-k-n-n- ------------------------------------ Ji kerema xwe re xulekekê bisekinin. 0
Es tūlīt atgriezīšos. E--hema--ni-a---m. E_ h___ a____ t___ E- h-m- a-i-a t-m- ------------------ Ez hema aniha têm. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! J---e--ma xwe r- -i-m-n ---gir-ek--ê-bi---. J_ k_____ x__ r_ j_ m__ r_ g________ b_____ J- k-r-m- x-e r- j- m-n r- g-r-e-e-ê b-d-n- ------------------------------------------- Ji kerema xwe re ji min re girtekekê bidin. 0
Man nav sīknaudas. Perê---n-e-hûr ti-- -e. P___ m__ e h__ t___ n__ P-r- m-n e h-r t-n- n-. ----------------------- Perê min e hûr tine ne. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Wi-- temam--,-y--z-d--b-la--i w---e---. W___ t____ e_ y_ z___ b___ j_ w_ r_ b__ W-h- t-m-m e- y- z-d- b-l- j- w- r- b-. --------------------------------------- Wiha temam e, ya zêde bila ji we re be. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! M-n bi-in -ê---vnîşa--. M__ b____ v_ n_________ M-n b-b-n v- n-v-î-a-ê- ----------------------- Min bibin vê navnîşanê. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Mi- bi-ine ----a----. M__ b_____ o____ m___ M-n b-b-n- o-ê-a m-n- --------------------- Min bibine otêla min. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Mi- b-b----p-a-ê. M__ b_____ p_____ M-n b-b-n- p-a-ê- ----------------- Min bibine plajê. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 kurdu (kurmandži) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?