Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   sq Nё taksi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [tridhjetёetetё]

Nё taksi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Thi-r-- ------em -----ak-i. T______ j_ l____ n__ t_____ T-i-r-i j- l-t-m n-ё t-k-i- --------------------------- Thirrni ju lutem njё taksi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? S- ku-h--- d-r- -e--taci-ni-- -re--t? S_ k______ d___ t_ s_______ i t______ S- k-s-t-n d-r- t- s-a-i-n- i t-e-i-? ------------------------------------- Sa kushton deri te stacioni i trenit? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? S- ku-h-on -e-i--- -er-p---? S_ k______ d___ n_ a________ S- k-s-t-n d-r- n- a-r-p-r-? ---------------------------- Sa kushton deri nё aeroport? 0
Lūdzu, taisni. Dr-j- ju l-t-m. D____ j_ l_____ D-e-t j- l-t-m- --------------- Drejt ju lutem. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. D-a--t-s -u lu--m. D_______ j_ l_____ D-a-h-a- j- l-t-m- ------------------ Djathtas ju lutem. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. T--c-p- a-j----j--- ju -----. T_ c___ a___ m_____ j_ l_____ T- c-p- a-j- m-j-a- j- l-t-m- ----------------------------- Te cepi atje majtas ju lutem. 0
Es steidzos. E-k----e-n-it--. E k__ m_ n______ E k-m m- n-i-i-. ---------------- E kam me nxitim. 0
Man vēl ir laiks. K-m -o--. K__ k____ K-m k-h-. --------- Kam kohё. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! E--i m- -----lё ju lut--. E___ m_ n______ j_ l_____ E-n- m- n-a-a-ё j- l-t-m- ------------------------- Ecni mё ngadalё ju lutem. 0
Pieturiet te, lūdzu! Nd-l--i -ёt- j----tem. N______ k___ j_ l_____ N-a-o-i k-t- j- l-t-m- ---------------------- Ndaloni kёtu ju lutem. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Pris-i-n-- mom-n--j- lu-em. P_____ n__ m_____ j_ l_____ P-i-n- n-ё m-m-n- j- l-t-m- --------------------------- Prisni njё moment ju lutem. 0
Es tūlīt atgriezīšos. J------a. J_ e_____ J- e-d-a- --------- Ja erdha. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Ll---r-n- ju lu--m. L________ j_ l_____ L-o-a-i-ё j- l-t-m- ------------------- Llogarinё ju lutem. 0
Man nav sīknaudas. S--am---kё-----og--. S____ l___ t_ v_____ S-k-m l-k- t- v-g-a- -------------------- S’kam lekё tё vogla. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. N---r---l-- -usu-i- m-aj-ni. N_ r_______ k______ m_______ N- r-e-u-l- k-s-r-n m-a-e-i- ---------------------------- Nё rregull, kusurin mbajeni. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Mё ---i -e kj- -d--s-. M_ ç___ t_ k__ a______ M- ç-n- t- k-o a-r-s-. ---------------------- Mё çoni te kjo adresё. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! M- ço-i ----otel-n----. M_ ç___ n_ h______ t___ M- ç-n- n- h-t-l-n t-m- ----------------------- Mё çoni nё hotelin tim. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Mё ------ё p-azh. M_ ç___ n_ p_____ M- ç-n- n- p-a-h- ----------------- Mё çoni nё plazh. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + albāņu (1-100) MP3 albāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?