Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   mk Во такси

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [триесет и осум]

38 [triyesyet i osoom]

Во такси

[Vo taksi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. В------м --в--а--- -д-о та-си. Ве молам повикајте едно такси. В- м-л-м п-в-к-ј-е е-н- т-к-и- ------------------------------ Ве молам повикајте едно такси. 0
V----o--- ---i-aјtye ye--o-ta-si. Vye molam povikaјtye yedno taksi. V-e m-l-m p-v-k-ј-y- y-d-o t-k-i- --------------------------------- Vye molam povikaјtye yedno taksi.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? К--ку-чини-д- жел-зничк-та стани--? Колку чини до железничката станица? К-л-у ч-н- д- ж-л-з-и-к-т- с-а-и-а- ----------------------------------- Колку чини до железничката станица? 0
Kolkoo -hi-i-do ʐy---ez--ch---- --a-----? Kolkoo chini do ʐyelyeznichkata stanitza? K-l-o- c-i-i d- ʐ-e-y-z-i-h-a-a s-a-i-z-? ----------------------------------------- Kolkoo chini do ʐyelyeznichkata stanitza?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Ко--- ---- ----е------от? Колку чини до аеродромот? К-л-у ч-н- д- а-р-д-о-о-? ------------------------- Колку чини до аеродромот? 0
Ko-koo c-in--d--------rom--? Kolkoo chini do ayerodromot? K-l-o- c-i-i d- a-e-o-r-m-t- ---------------------------- Kolkoo chini do ayerodromot?
Lūdzu, taisni. П-ав--н--------о-а-. Право напред, молам. П-а-о н-п-е-, м-л-м- -------------------- Право напред, молам. 0
P--------r--d,-m----. Pravo napryed, molam. P-a-o n-p-y-d- m-l-m- --------------------- Pravo napryed, molam.
Šeit, lūdzu, pa labi. Овд-------, м----. Овде десно, молам. О-д- д-с-о- м-л-м- ------------------ Овде десно, молам. 0
O-d---d--s-o,-m-la-. Ovdye dyesno, molam. O-d-e d-e-n-, m-l-m- -------------------- Ovdye dyesno, molam.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Та-у на-аго-от--- -е--,-мол--. Таму на аголот на лево, молам. Т-м- н- а-о-о- н- л-в-, м-л-м- ------------------------------ Таму на аголот на лево, молам. 0
Ta--o--a a--ol-- -a---e-o,-mola-. Tamoo na aguolot na lyevo, molam. T-m-o n- a-u-l-t n- l-e-o- m-l-m- --------------------------------- Tamoo na aguolot na lyevo, molam.
Es steidzos. Брзам. Брзам. Б-з-м- ------ Брзам. 0
Brz--. Brzam. B-z-m- ------ Brzam.
Man vēl ir laiks. Ја---мам --е--. Јас имам време. Ј-с и-а- в-е-е- --------------- Јас имам време. 0
Јa--ima-----e--e. Јas imam vryemye. Ј-s i-a- v-y-m-e- ----------------- Јas imam vryemye.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! В--мо-ам-в-зете-по-ол-к-. Ве молам возете пополека. В- м-л-м в-з-т- п-п-л-к-. ------------------------- Ве молам возете пополека. 0
V-- m-------z----e --p-lye--. Vye molam vozyetye popolyeka. V-e m-l-m v-z-e-y- p-p-l-e-a- ----------------------------- Vye molam vozyetye popolyeka.
Pieturiet te, lūdzu! З----не-- о-д-----а-. Застанете овде молам. З-с-а-е-е о-д- м-л-м- --------------------- Застанете овде молам. 0
Z-st-ny-tye o-d--------. Zastanyetye ovdye molam. Z-s-a-y-t-e o-d-e m-l-m- ------------------------ Zastanyetye ovdye molam.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! П---ка-----де- момен--В- -о-а-. Почекајте еден момент Ве молам. П-ч-к-ј-е е-е- м-м-н- В- м-л-м- ------------------------------- Почекајте еден момент Ве молам. 0
P-------ј-y- y----n ---yen- V---m--am. Pochyekaјtye yedyen momyent Vye molam. P-c-y-k-ј-y- y-d-e- m-m-e-t V-e m-l-m- -------------------------------------- Pochyekaјtye yedyen momyent Vye molam.
Es tūlīt atgriezīšos. Ј----едн-- ќе--- -ра-а-. Јас веднаш ќе се вратам. Ј-с в-д-а- ќ- с- в-а-а-. ------------------------ Јас веднаш ќе се вратам. 0
Ј-- v-e-na----j---sy- --ata-. Јas vyednash kjye sye vratam. Ј-s v-e-n-s- k-y- s-e v-a-a-. ----------------------------- Јas vyednash kjye sye vratam.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Дад-----и една-п----ан-ц- В--м-ла-. Дадете ми една признаница Ве молам. Д-д-т- м- е-н- п-и-н-н-ц- В- м-л-м- ----------------------------------- Дадете ми една признаница Ве молам. 0
D-dyety- ---ye-----rizn--i-za--y- --l--. Dadyetye mi yedna priznanitza Vye molam. D-d-e-y- m- y-d-a p-i-n-n-t-a V-e m-l-m- ---------------------------------------- Dadyetye mi yedna priznanitza Vye molam.
Man nav sīknaudas. Ја---емам си-н------. Јас немам ситни пари. Ј-с н-м-м с-т-и п-р-. --------------------- Јас немам ситни пари. 0
Јas -yem-m--i--- p--i. Јas nyemam sitni pari. Ј-s n-e-a- s-t-i p-r-. ---------------------- Јas nyemam sitni pari.
Tā būs labi, atlikums Jums. Вака-е --бро- ос-а-о-от е з---а-. Вака е добро, остатокот е за Вас. В-к- е д-б-о- о-т-т-к-т е з- В-с- --------------------------------- Вака е добро, остатокот е за Вас. 0
V-k--y- -obro--o----o-o---e za-Vas. Vaka ye dobro, ostatokot ye za Vas. V-k- y- d-b-o- o-t-t-k-t y- z- V-s- ----------------------------------- Vaka ye dobro, ostatokot ye za Vas.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! В-зе-е м- -- ---- ---ес-. Возете ме на оваа адреса. В-з-т- м- н- о-а- а-р-с-. ------------------------- Возете ме на оваа адреса. 0
Voz-et-e --- -a -vaa-a-rye-a. Vozyetye mye na ovaa adryesa. V-z-e-y- m-e n- o-a- a-r-e-a- ----------------------------- Vozyetye mye na ovaa adryesa.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! В--ете м--д- --јот -о-ел. Возете ме до мојот хотел. В-з-т- м- д- м-ј-т х-т-л- ------------------------- Возете ме до мојот хотел. 0
V-zyet--------o m---- kho-y--. Vozyetye mye do moјot khotyel. V-z-e-y- m-e d- m-ј-t k-o-y-l- ------------------------------ Vozyetye mye do moјot khotyel.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Возе-е-ме-----л-жата. Возете ме на плажата. В-з-т- м- н- п-а-а-а- --------------------- Возете ме на плажата. 0
Voz----- my- -a----ʐat-. Vozyetye mye na plaʐata. V-z-e-y- m-e n- p-a-a-a- ------------------------ Vozyetye mye na plaʐata.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?