Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   hi टैक्सी में

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

३८ [अड़तीस]

38 [adatees]

टैक्सी में

taiksee mein

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hindi Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. क--या -क---क-सी --ल-इए कृ__ ए_ टै__ बु___ क-प-ा ए- ट-क-स- ब-ल-इ- ---------------------- कृपया एक टैक्सी बुलाइए 0
krp--- ---t-iks-e-b-l-ie k_____ e_ t______ b_____ k-p-y- e- t-i-s-e b-l-i- ------------------------ krpaya ek taiksee bulaie
Cik maksā brauciens līdz stacijai? स-ट----त- -ि-न- ---गा? स्___ त_ कि__ ल___ स-ट-श- त- क-त-ा ल-े-ा- ---------------------- स्टेशन तक कितना लगेगा? 0
ste--an ta- -ita---lage-a? s______ t__ k_____ l______ s-e-h-n t-k k-t-n- l-g-g-? -------------------------- steshan tak kitana lagega?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? ह-ा---ड------ ---ना-ल-े-ा? ह__ अ__ त_ कि__ ल___ ह-ा- अ-्-े त- क-त-ा ल-े-ा- -------------------------- हवाई अड्डे तक कितना लगेगा? 0
h---ee -dd--ta- k--a-a ----g-? h_____ a___ t__ k_____ l______ h-v-e- a-d- t-k k-t-n- l-g-g-? ------------------------------ havaee adde tak kitana lagega?
Lūdzu, taisni. कृप-ा--ी-े आग- -लिए कृ__ सी_ आ_ च__ क-प-ा स-ध- आ-े च-ि- ------------------- कृपया सीधे आगे चलिए 0
kr--y- -ee--e-a--e c-a--e k_____ s_____ a___ c_____ k-p-y- s-e-h- a-g- c-a-i- ------------------------- krpaya seedhe aage chalie
Šeit, lūdzu, pa labi. कृ------ा------ा---े कृ__ य_ से दा__ क-प-ा य-ा- स- द-ह-न- -------------------- कृपया यहाँ से दाहिने 0
kr-a-----h--n -- d----ne k_____ y_____ s_ d______ k-p-y- y-h-a- s- d-a-i-e ------------------------ krpaya yahaan se daahine
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. क-प-ा उ- न-क-क- -र --ऐं कृ__ उ_ नु___ प_ बा_ क-प-ा उ- न-क-क- प- ब-ऐ- ----------------------- कृपया उस नुक्कड पर बाऐं 0
kr-aya-u- nukka--p-r-ba-in k_____ u_ n_____ p__ b____ k-p-y- u- n-k-a- p-r b-a-n -------------------------- krpaya us nukkad par baain
Es steidzos. म-- -ल्----ें -ूँ मैं ज__ में हूँ म-ं ज-्-ी म-ं ह-ँ ----------------- मैं जल्दी में हूँ 0
mai- j-l--- mei- h-on m___ j_____ m___ h___ m-i- j-l-e- m-i- h-o- --------------------- main jaldee mein hoon
Man vēl ir laiks. मेर- पा- ----है मे_ पा_ स__ है म-र- प-स स-य ह- --------------- मेरे पास समय है 0
mere -aa--samay-h-i m___ p___ s____ h__ m-r- p-a- s-m-y h-i ------------------- mere paas samay hai
Brauciet, lūdzu, lēnāk! कृ-य- --र--चलाइ-े कृ__ धी_ च___ क-प-ा ध-र- च-ा-य- ----------------- कृपया धीरे चलाइये 0
k----a---e--e -h-la-ye k_____ d_____ c_______ k-p-y- d-e-r- c-a-a-y- ---------------------- krpaya dheere chalaiye
Pieturiet te, lūdzu! कृप-ा -ह-ँ-रु-----ए कृ__ य_ रु_ जा__ क-प-ा य-ा- र-क ज-इ- ------------------- कृपया यहाँ रुक जाइए 0
k----- y-ha----uk---ie k_____ y_____ r__ j___ k-p-y- y-h-a- r-k j-i- ---------------------- krpaya yahaan ruk jaie
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! कृ-य-------कन्--ठह--ए कृ__ ए_ सै___ ठ___ क-प-ा ए- स-क-्- ठ-र-ए --------------------- कृपया एक सैकन्ड ठहरिए 0
kr-ay- -- ---k--d --a----e k_____ e_ s______ t_______ k-p-y- e- s-i-a-d t-a-a-i- -------------------------- krpaya ek saikand thaharie
Es tūlīt atgriezīšos. मै------्त --प--आता / आ-ी-हूँ मैं तु___ वा__ आ_ / आ_ हूँ म-ं त-र-्- व-प- आ-ा / आ-ी ह-ँ ----------------------------- मैं तुरन्त वापस आता / आती हूँ 0
main t--ant va--------- - ---e--hoon m___ t_____ v_____ a___ / a____ h___ m-i- t-r-n- v-a-a- a-t- / a-t-e h-o- ------------------------------------ main turant vaapas aata / aatee hoon
Lūdzu, iedodiet man kvīti! कृप-ा म-झे -सीद दी--ए कृ__ मु_ र__ दी__ क-प-ा म-झ- र-ी- द-ज-ए --------------------- कृपया मुझे रसीद दीजिए 0
kr---a m--he-ras-e---eejie k_____ m____ r_____ d_____ k-p-y- m-j-e r-s-e- d-e-i- -------------------------- krpaya mujhe raseed deejie
Man nav sīknaudas. म-रे-----छु-्ट- -ैस---हीं -ैं मे_ पा_ छु__ पै_ न_ हैं म-र- प-स छ-ट-ट- प-स- न-ी- ह-ं ----------------------------- मेरे पास छुट्टे पैसे नहीं हैं 0
m-re p-as-c-h-tt--pai-e--ahin -a-n m___ p___ c______ p____ n____ h___ m-r- p-a- c-h-t-e p-i-e n-h-n h-i- ---------------------------------- mere paas chhutte paise nahin hain
Tā būs labi, atlikums Jums. ठ-- -ै-ब--ी आ--क----ए-है ठी_ है बा_ आ_ के लि_ है ठ-क ह- ब-क- आ- क- ल-ए ह- ------------------------ ठीक है बाकी आप के लिए है 0
t--ek---i--a-k---aap k- -ie h-i t____ h__ b_____ a__ k_ l__ h__ t-e-k h-i b-a-e- a-p k- l-e h-i ------------------------------- theek hai baakee aap ke lie hai
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! मुझ- -स--त- प- -े-च--ए मु_ इ_ प_ प_ ले च__ म-झ- इ- प-े प- ल- च-ि- ---------------------- मुझे इस पते पर ले चलिए 0
mujhe-i--p-te--ar l---h--ie m____ i_ p___ p__ l_ c_____ m-j-e i- p-t- p-r l- c-a-i- --------------------------- mujhe is pate par le chalie
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! मु----े-े-होटल--े-चल-ए मु_ मे_ हो__ ले च__ म-झ- म-र- ह-ट- ल- च-ि- ---------------------- मुझे मेरे होटल ले चलिए 0
m---e mer--hot---l-------e m____ m___ h____ l_ c_____ m-j-e m-r- h-t-l l- c-a-i- -------------------------- mujhe mere hotal le chalie
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! म--- ----र- पर-ल- चलिए मु_ कि__ प_ ले च__ म-झ- क-न-र- प- ल- च-ि- ---------------------- मुझे किनारे पर ले चलिए 0
m-j-- --n--re --r -- ch---e m____ k______ p__ l_ c_____ m-j-e k-n-a-e p-r l- c-a-i- --------------------------- mujhe kinaare par le chalie

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?