Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   tr Takside

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [otuz sekiz]

Takside

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. L---en bir---ks---a-ı--nız. L_____ b__ t____ ç_________ L-t-e- b-r t-k-i ç-ğ-r-n-z- --------------------------- Lütfen bir taksi çağırınız. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Tren -s-as---una --dar-- ü-r-- ---k-da-? T___ i__________ k______ ü____ n_ k_____ T-e- i-t-s-o-u-a k-d-r-i ü-r-t n- k-d-r- ---------------------------------------- Tren istasyonuna kadarki ücret ne kadar? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? H-v---m--ı-a-k-da-ki ----- ----a--r? H___________ k______ ü____ n_ k_____ H-v-l-m-n-n- k-d-r-i ü-r-t n- k-d-r- ------------------------------------ Havalimanına kadarki ücret ne kadar? 0
Lūdzu, taisni. Lüt--n -ümdüz. L_____ d______ L-t-e- d-m-ü-. -------------- Lütfen dümdüz. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. L---e---urd-- --ğ-. L_____ b_____ s____ L-t-e- b-r-a- s-ğ-. ------------------- Lütfen burdan sağa. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. L----n o-a-a köşe-e- s---. L_____ o____ k______ s____ L-t-e- o-a-a k-ş-d-n s-l-. -------------------------- Lütfen orada köşeden sola. 0
Es steidzos. Acele---a-. A_____ v___ A-e-e- v-r- ----------- Acelem var. 0
Man vēl ir laiks. V-kti----r. V_____ v___ V-k-i- v-r- ----------- Vaktim var. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! L-tfen da-a -av-- -i---iz. L_____ d___ y____ g_______ L-t-e- d-h- y-v-ş g-d-n-z- -------------------------- Lütfen daha yavaş gidiniz. 0
Pieturiet te, lūdzu! Lüt-en-b---d- d-runu-. L_____ b_____ d_______ L-t-e- b-r-d- d-r-n-z- ---------------------- Lütfen burada durunuz. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! L--fe- bir----ika------y---z. L_____ b__ d_____ b__________ L-t-e- b-r d-k-k- b-k-e-i-i-. ----------------------------- Lütfen bir dakika bekleyiniz. 0
Es tūlīt atgriezīšos. H-m-----li-o--m. H____ g_________ H-m-n g-l-y-r-m- ---------------- Hemen geliyorum. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! L-t-en-b-----i---a-bu--ve--ni-. L_____ b___ b__ m_____ v_______ L-t-e- b-n- b-r m-k-u- v-r-n-z- ------------------------------- Lütfen bana bir makbuz veriniz. 0
Man nav sīknaudas. Bozu- ----m-yok. B____ p____ y___ B-z-k p-r-m y-k- ---------------- Bozuk param yok. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Bö-le-ta-a----s-ü-si--e -als--. B____ t_____ ü___ s____ k______ B-y-e t-m-m- ü-t- s-z-e k-l-ı-. ------------------------------- Böyle tamam, üstü sizde kalsın. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! B-ni-bu-a-rese---tü--n-z. B___ b_ a_____ g_________ B-n- b- a-r-s- g-t-r-n-z- ------------------------- Beni bu adrese götürünüz. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! B-ni--t-lim---ö-----ü-. B___ o______ g_________ B-n- o-e-i-e g-t-r-n-z- ----------------------- Beni otelime götürünüz. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Ben- p--ja--ö-ür-nü-. B___ p____ g_________ B-n- p-a-a g-t-r-n-z- --------------------- Beni plaja götürünüz. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + turku (1-100) MP3 turku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?