Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   no I drosjen

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trettiåtte]

I drosjen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Ka--du v--n-i------st-l-e--- d-os--? K__ d_ v________ b_______ e_ d______ K-n d- v-n-l-g-t b-s-i-l- e- d-o-j-? ------------------------------------ Kan du vennligst bestille en drosje? 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? H---k-s------t ti- ----ta--on-n? H__ k_____ d__ t__ t____________ H-a k-s-e- d-t t-l t-g-t-s-o-e-? -------------------------------- Hva koster det til togstasjonen? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Hv- --ste----t--il --yp--ssen? H__ k_____ d__ t__ f__________ H-a k-s-e- d-t t-l f-y-l-s-e-? ------------------------------ Hva koster det til flyplassen? 0
Lūdzu, taisni. Ve--l--s---j-r-rett --a-. V________ k___ r___ f____ V-n-l-g-t k-ø- r-t- f-a-. ------------------------- Vennligst kjør rett fram. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Ve-----st ------il-hø--e --r. V________ k___ t__ h____ h___ V-n-l-g-t k-ø- t-l h-y-e h-r- ----------------------------- Vennligst kjør til høyre her. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Venn-igs-----r-t---ve-str- ------- --ø-net. V________ k___ t__ v______ d__ v__ h_______ V-n-l-g-t k-ø- t-l v-n-t-e d-r v-d h-ø-n-t- ------------------------------------------- Vennligst kjør til venstre der ved hjørnet. 0
Es steidzos. Jeg-ha--de----avelt. J__ h__ d__ t_______ J-g h-r d-t t-a-e-t- -------------------- Jeg har det travelt. 0
Man vēl ir laiks. J-----r---- t--. J__ h__ g__ t___ J-g h-r g-d t-d- ---------------- Jeg har god tid. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ven----st -jø-----t--ak-er-. V________ k___ l___ s_______ V-n-l-g-t k-ø- l-t- s-k-e-e- ---------------------------- Vennligst kjør litt saktere. 0
Pieturiet te, lūdzu! Kan--u-sto-p-----? K__ d_ s_____ h___ K-n d- s-o-p- h-r- ------------------ Kan du stoppe her? 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! V-nn-i----ven---- ---b-ikk. V________ v___ e_ ø________ V-n-l-g-t v-n- e- ø-e-l-k-. --------------------------- Vennligst vent et øyeblikk. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Je- -----r----t--b--e. J__ e_ s_____ t_______ J-g e- s-r-k- t-l-a-e- ---------------------- Jeg er straks tilbake. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! K-n je- --------ering? K__ j__ f_ k__________ K-n j-g f- k-i-t-r-n-? ---------------------- Kan jeg få kvittering? 0
Man nav sīknaudas. J-g --- i-gen-sm--eng-r. J__ h__ i____ s_________ J-g h-r i-g-n s-å-e-g-r- ------------------------ Jeg har ingen småpenger. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Væ----o-- b--o-- re---n. V________ b_____ r______ V-r-å-o-, b-h-l- r-s-e-. ------------------------ Værsågod, behold resten. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Kjø---e- t-l---nn- ---essen. K___ m__ t__ d____ a________ K-ø- m-g t-l d-n-e a-r-s-e-. ---------------------------- Kjør meg til denne adressen. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! K----m------ -o-elle-. K___ m__ t__ h________ K-ø- m-g t-l h-t-l-e-. ---------------------- Kjør meg til hotellet. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Kjør-meg t-l ---anda. K___ m__ t__ s_______ K-ø- m-g t-l s-r-n-a- --------------------- Kjør meg til stranda. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?