Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   en In the taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [thirty-eight]

In the taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu angļu (UK) Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Ple--e ca-- a---xi. P_____ c___ a t____ P-e-s- c-l- a t-x-. ------------------- Please call a taxi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Wha--d-es -t --st -------o t-e ---tio-? W___ d___ i_ c___ t_ g_ t_ t__ s_______ W-a- d-e- i- c-s- t- g- t- t-e s-a-i-n- --------------------------------------- What does it cost to go to the station? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Wh-t-do-s--t-cos--to ----- -h- ---po-t? W___ d___ i_ c___ t_ g_ t_ t__ a_______ W-a- d-e- i- c-s- t- g- t- t-e a-r-o-t- --------------------------------------- What does it cost to go to the airport? 0
Lūdzu, taisni. P--ase-g--s-ra---t-ahe-d. P_____ g_ s_______ a_____ P-e-s- g- s-r-i-h- a-e-d- ------------------------- Please go straight ahead. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Pl--s- turn-r--h-----e. P_____ t___ r____ h____ P-e-s- t-r- r-g-t h-r-. ----------------------- Please turn right here. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. P-eas----rn----t -t t-e -orne-. P_____ t___ l___ a_ t__ c______ P-e-s- t-r- l-f- a- t-e c-r-e-. ------------------------------- Please turn left at the corner. 0
Es steidzos. I------a -u-ry. I__ i_ a h_____ I-m i- a h-r-y- --------------- I’m in a hurry. 0
Man vēl ir laiks. I-hav- --m-. I h___ t____ I h-v- t-m-. ------------ I have time. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ple-------ve-slo---. P_____ d____ s______ P-e-s- d-i-e s-o-l-. -------------------- Please drive slowly. 0
Pieturiet te, lūdzu! Pl---e -top-h--e. P_____ s___ h____ P-e-s- s-o- h-r-. ----------------- Please stop here. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Ple-----ai--a -o-en-. P_____ w___ a m______ P-e-s- w-i- a m-m-n-. --------------------- Please wait a moment. 0
Es tūlīt atgriezīšos. I--- -e--a-k--mmed--t---. I___ b_ b___ i___________ I-l- b- b-c- i-m-d-a-e-y- ------------------------- I’ll be back immediately. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Pl---e---ve-------e--ipt. P_____ g___ m_ a r_______ P-e-s- g-v- m- a r-c-i-t- ------------------------- Please give me a receipt. 0
Man nav sīknaudas. I ------o-c-a--e. I h___ n_ c______ I h-v- n- c-a-g-. ----------------- I have no change. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. T-----s oka---p--as--ke---th- -h-n--. T___ i_ o____ p_____ k___ t__ c______ T-a- i- o-a-, p-e-s- k-e- t-e c-a-g-. ------------------------------------- That is okay, please keep the change. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! D-iv--m---- --i--a-dr---. D____ m_ t_ t___ a_______ D-i-e m- t- t-i- a-d-e-s- ------------------------- Drive me to this address. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! D---e -e -o my---t--. D____ m_ t_ m_ h_____ D-i-e m- t- m- h-t-l- --------------------- Drive me to my hotel. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Dr--e ----- --- -eac-. D____ m_ t_ t__ b_____ D-i-e m- t- t-e b-a-h- ---------------------- Drive me to the beach. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + angļu (UK) (1-100) MP3 angļu (UK) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?