Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   sl Taksi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [osemintrideset]

Taksi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Pr-sim- p--liči-e -ak-i. P______ p________ t_____ P-o-i-, p-k-i-i-e t-k-i- ------------------------ Prosim, pokličite taksi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? K-liko ---n--p-e--z -o ž-l------- -o-----? K_____ s____ p_____ d_ ž_________ p_______ K-l-k- s-a-e p-e-o- d- ž-l-z-i-k- p-s-a-e- ------------------------------------------ Koliko stane prevoz do železniške postaje? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? K-lik--stane--r-v-- -----tal-š--? K_____ s____ p_____ d_ l_________ K-l-k- s-a-e p-e-o- d- l-t-l-š-a- --------------------------------- Koliko stane prevoz do letališča? 0
Lūdzu, taisni. P----m-n--a-n-s-. P_____ n_________ P-o-i- n-r-v-o-t- ----------------- Prosim naravnost. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. P-o-im---k-j --------. P_____ t____ n_ d_____ P-o-i- t-k-j n- d-s-o- ---------------------- Prosim tukaj na desno. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Pr-s-m---- -- voga-- na -e--. P_____ t__ n_ v_____ n_ l____ P-o-i- t-m n- v-g-l- n- l-v-. ----------------------------- Prosim tam na vogalu na levo. 0
Es steidzos. Mudi-s- mi. M___ s_ m__ M-d- s- m-. ----------- Mudi se mi. 0
Man vēl ir laiks. Im-- --s. I___ č___ I-a- č-s- --------- Imam čas. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Pro--m, pe-jit--poč-s-e-e. P______ p______ p_________ P-o-i-, p-l-i-e p-č-s-e-e- -------------------------- Prosim, peljite počasneje. 0
Pieturiet te, lūdzu! T---- --- -ro--m- us-a---e. T____ s__ p______ u________ T-k-j s-, p-o-i-, u-t-v-t-. --------------------------- Tukaj se, prosim, ustavite. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Poča---te, ---s----t--nu-ek. P_________ p______ t________ P-č-k-j-e- p-o-i-, t-e-u-e-. ---------------------------- Počakajte, prosim, trenutek. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Tak-- b-m-n---j. T____ b__ n_____ T-k-j b-m n-z-j- ---------------- Takoj bom nazaj. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Da-te---, -r--im,-p------- o---a-ilu. D____ m__ p______ p_______ o p_______ D-j-e m-, p-o-i-, p-t-d-l- o p-a-i-u- ------------------------------------- Dajte mi, prosim, potrdilo o plačilu. 0
Man nav sīknaudas. Ni--------iža. N____ d_______ N-m-m d-o-i-a- -------------- Nimam drobiža. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. V-r--u, ostan-k-je-za----. V r____ o______ j_ z_ v___ V r-d-, o-t-n-k j- z- v-s- -------------------------- V redu, ostanek je za vas. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Pel---- m---- t---as---. P______ m_ n_ t_ n______ P-l-i-e m- n- t- n-s-o-. ------------------------ Peljite me na ta naslov. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! P-l-it--me--o--o-e-a--o----. P______ m_ d_ m_____ h______ P-l-i-e m- d- m-j-g- h-t-l-. ---------------------------- Peljite me do mojega hotela. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Pe------me -a --alo. P______ m_ n_ o_____ P-l-i-e m- n- o-a-o- -------------------- Peljite me na obalo. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + slovēņu (1-100) MP3 slovēņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?