Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   kk In the taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [отыз сегіз]

38 [otız segiz]

In the taxi

[Taksïde]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Т--с----қы--ңы-шы. Такси шақырыңызшы. Т-к-и ш-қ-р-ң-з-ы- ------------------ Такси шақырыңызшы. 0
T-ksï ----rı-ı--ı. Taksï şaqırıñızşı. T-k-ï ş-q-r-ñ-z-ı- ------------------ Taksï şaqırıñızşı.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Вокзалға -е-ін----сы--ан-а? Вокзалға дейін ақысы қанша? В-к-а-ғ- д-й-н а-ы-ы қ-н-а- --------------------------- Вокзалға дейін ақысы қанша? 0
V--za-ğa dey-n -q-s-----şa? Vokzalğa deyin aqısı qanşa? V-k-a-ğ- d-y-n a-ı-ı q-n-a- --------------------------- Vokzalğa deyin aqısı qanşa?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Әу-ж--ғ---е----қ--ша? Әуежайға дейін қанша? Ә-е-а-ғ- д-й-н қ-н-а- --------------------- Әуежайға дейін қанша? 0
Ä-e--y-a--eyin --nşa? Äwejayğa deyin qanşa? Ä-e-a-ğ- d-y-n q-n-a- --------------------- Äwejayğa deyin qanşa?
Lūdzu, taisni. Ті-е -ү-е-бер---з. Тіке жүре беріңіз. Т-к- ж-р- б-р-ң-з- ------------------ Тіке жүре беріңіз. 0
T-ke -ür--beri-i-. Tike jüre beriñiz. T-k- j-r- b-r-ñ-z- ------------------ Tike jüre beriñiz.
Šeit, lūdzu, pa labi. Ос- --р--н -ңғ------лы---шы. Осы жерден оңға бұрылыңызшы. О-ы ж-р-е- о-ғ- б-р-л-ң-з-ы- ---------------------------- Осы жерден оңға бұрылыңызшы. 0
Os- j-rden-o-ğa-bur-lıñ--ş-. Osı jerden oñğa burılıñızşı. O-ı j-r-e- o-ğ- b-r-l-ñ-z-ı- ---------------------------- Osı jerden oñğa burılıñızşı.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Ан-- -ұрышт---с--ға-б-р--ыңы-. Анау бұрыштан солға бұрылыңыз. А-а- б-р-ш-а- с-л-а б-р-л-ң-з- ------------------------------ Анау бұрыштан солға бұрылыңыз. 0
An-------ş--n-sol--------ıñı-. Anaw burıştan solğa burılıñız. A-a- b-r-ş-a- s-l-a b-r-l-ñ-z- ------------------------------ Anaw burıştan solğa burılıñız.
Es steidzos. Ме- а-ығыс--н. Мен асығыспын. М-н а-ы-ы-п-н- -------------- Мен асығыспын. 0
M-- a----sp--. Men asığıspın. M-n a-ı-ı-p-n- -------------- Men asığıspın.
Man vēl ir laiks. Мен-ң ------м---р. Менің уақытым бар. М-н-ң у-қ-т-м б-р- ------------------ Менің уақытым бар. 0
Men-- w---tım ---. Meniñ waqıtım bar. M-n-ñ w-q-t-m b-r- ------------------ Meniñ waqıtım bar.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ө--не-і-- а--р-н-ж-рі-із-і. Өтінемін, ақырын жүріңізші. Ө-і-е-і-, а-ы-ы- ж-р-ң-з-і- --------------------------- Өтінемін, ақырын жүріңізші. 0
Ö----------qı--n--ü--ñi-ş-. Ötinemin, aqırın jüriñizşi. Ö-i-e-i-, a-ı-ı- j-r-ñ-z-i- --------------------------- Ötinemin, aqırın jüriñizşi.
Pieturiet te, lūdzu! Осы ж-----то-т--ызшы. Осы жерге тоқтаңызшы. О-ы ж-р-е т-қ-а-ы-ш-. --------------------- Осы жерге тоқтаңызшы. 0
Osı--er-- -o-t--ız-ı. Osı jerge toqtañızşı. O-ı j-r-e t-q-a-ı-ş-. --------------------- Osı jerge toqtañızşı.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Сәл--ү-е-тұ--ңызш-. Сәл күте тұрыңызшы. С-л к-т- т-р-ң-з-ы- ------------------- Сәл күте тұрыңызшы. 0
S------- tu-ı-ı-şı. Säl küte turıñızşı. S-l k-t- t-r-ñ-z-ı- ------------------- Säl küte turıñızşı.
Es tūlīt atgriezīšos. М-н т-з к-л----. Мен тез келемін. М-н т-з к-л-м-н- ---------------- Мен тез келемін. 0
M-- --- -ele-in. Men tez kelemin. M-n t-z k-l-m-n- ---------------- Men tez kelemin.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Мағ---ч-к-бер-ңі---. Маған чек беріңізші. М-ғ-н ч-к б-р-ң-з-і- -------------------- Маған чек беріңізші. 0
M--an-ç-k be--ñ--şi. Mağan çek beriñizşi. M-ğ-n ç-k b-r-ñ-z-i- -------------------- Mağan çek beriñizşi.
Man nav sīknaudas. Мен---ұс-қ а--- -о-. Менде ұсақ ақша жоқ. М-н-е ұ-а- а-ш- ж-қ- -------------------- Менде ұсақ ақша жоқ. 0
Mend---sa- --şa joq. Mende usaq aqşa joq. M-n-e u-a- a-ş- j-q- -------------------- Mende usaq aqşa joq.
Tā būs labi, atlikums Jums. Д----,---л--нын -зіңіз-е---ы--з. Дұрыс, қалғанын өзіңізге алыңыз. Д-р-с- қ-л-а-ы- ө-і-і-г- а-ы-ы-. -------------------------------- Дұрыс, қалғанын өзіңізге алыңыз. 0
D---------ğanı--öziñizg- -lıñ-z. Durıs, qalğanın öziñizge alıñız. D-r-s- q-l-a-ı- ö-i-i-g- a-ı-ı-. -------------------------------- Durıs, qalğanın öziñizge alıñız.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! М-ні--с- -ек------а а----ң-з. Мені осы мекенжайға апарыңыз. М-н- о-ы м-к-н-а-ғ- а-а-ы-ы-. ----------------------------- Мені осы мекенжайға апарыңыз. 0
Me-i o-- -ekenj---a-ap--ı---. Meni osı mekenjayğa aparıñız. M-n- o-ı m-k-n-a-ğ- a-a-ı-ı-. ----------------------------- Meni osı mekenjayğa aparıñız.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! М-н- қон---ү-і-- ----ы-ы-. Мені қонақ үйіме апарыңыз. М-н- қ-н-қ ү-і-е а-а-ы-ы-. -------------------------- Мені қонақ үйіме апарыңыз. 0
M-n--q---q -yi-----ar---z. Meni qonaq üyime aparıñız. M-n- q-n-q ü-i-e a-a-ı-ı-. -------------------------- Meni qonaq üyime aparıñız.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Мен---а--ж-йға ап---ң--. Мені жағажайға апарыңыз. М-н- ж-ғ-ж-й-а а-а-ы-ы-. ------------------------ Мені жағажайға апарыңыз. 0
Me-i ----ja-ğ---p--ıñ--. Meni jağajayğa aparıñız. M-n- j-ğ-j-y-a a-a-ı-ı-. ------------------------ Meni jağajayğa aparıñız.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?