Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   bg В таксито

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [трийсет и осем]

38 [triyset i osem]

В таксито

[V taksito]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. М-------в--айт- ---си. М____ и________ т_____ М-л-, и-в-к-й-е т-к-и- ---------------------- Моля, извикайте такси. 0
Mo---- --vi-ayt--ta-s-. M_____ i________ t_____ M-l-a- i-v-k-y-e t-k-i- ----------------------- Molya, izvikayte taksi.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Колк--с---ва до-г---та? К____ с_____ д_ г______ К-л-о с-р-в- д- г-р-т-? ----------------------- Колко струва до гарата? 0
K--k- --ruv-----g-r--a? K____ s_____ d_ g______ K-l-o s-r-v- d- g-r-t-? ----------------------- Kolko struva do garata?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? К-лк- -трув- -о-летище-о? К____ с_____ д_ л________ К-л-о с-р-в- д- л-т-щ-т-? ------------------------- Колко струва до летището? 0
Kol---s--uva do --t--hc-e--? K____ s_____ d_ l___________ K-l-o s-r-v- d- l-t-s-c-e-o- ---------------------------- Kolko struva do letishcheto?
Lūdzu, taisni. М-л-- н-пра-о. М____ н_______ М-л-, н-п-а-о- -------------- Моля, направо. 0
Mo-y----------. M_____ n_______ M-l-a- n-p-a-o- --------------- Molya, napravo.
Šeit, lūdzu, pa labi. М-ля- -у- н-д---о. М____ т__ н_______ М-л-, т-к н-д-с-о- ------------------ Моля, тук надясно. 0
Mol-a--tuk---------. M_____ t__ n________ M-l-a- t-k n-d-a-n-. -------------------- Molya, tuk nadyasno.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Мо-я,---- н- ъ--л- нал-во. М____ т__ н_ ъ____ н______ М-л-, т-м н- ъ-ъ-а н-л-в-. -------------------------- Моля, там на ъгъла наляво. 0
M--ya- -am-na--gyla ---y-vo. M_____ t__ n_ y____ n_______ M-l-a- t-m n- y-y-a n-l-a-o- ---------------------------- Molya, tam na ygyla nalyavo.
Es steidzos. Б-р-а-. Б______ Б-р-а-. ------- Бързам. 0
By--a-. B______ B-r-a-. ------- Byrzam.
Man vēl ir laiks. И--м --ем-. И___ в_____ И-а- в-е-е- ----------- Имам време. 0
Im-- -----. I___ v_____ I-a- v-e-e- ----------- Imam vreme.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Ка-а-те -о---в-о--моля. К______ п________ м____ К-р-й-е п---а-н-, м-л-. ----------------------- Карайте по-бавно, моля. 0
Ka-a-te----b-vn-- m----. K______ p________ m_____ K-r-y-e p---a-n-, m-l-a- ------------------------ Karayte po-bavno, molya.
Pieturiet te, lūdzu! С--е-е т--- -о--. С_____ т___ м____ С-р-т- т-к- м-л-. ----------------- Спрете тук, моля. 0
S-ret---uk--mo-ya. S_____ t___ m_____ S-r-t- t-k- m-l-a- ------------------ Sprete tuk, molya.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Изчака-те е-и----ме--- -о-я. И________ е___ м______ м____ И-ч-к-й-е е-и- м-м-н-, м-л-. ---------------------------- Изчакайте един момент, моля. 0
I--h---yte y-d-----m--t- --l--. I_________ y____ m______ m_____ I-c-a-a-t- y-d-n m-m-n-, m-l-a- ------------------------------- Izchakayte yedin moment, molya.
Es tūlīt atgriezīšos. Ведн--а -- -ръщ--. В______ с_ в______ В-д-а-а с- в-ъ-а-. ------------------ Веднага се връщам. 0
V-dn-g---e v-ysh-h-m. V______ s_ v_________ V-d-a-a s- v-y-h-h-m- --------------------- Vednaga se vryshcham.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Мол-, да-те -и-кв-та-ц--. М____ д____ м_ к_________ М-л-, д-й-е м- к-и-а-ц-я- ------------------------- Моля, дайте ми квитанция. 0
M-l-a, d------- k------si-a. M_____ d____ m_ k___________ M-l-a- d-y-e m- k-i-a-t-i-a- ---------------------------- Molya, dayte mi kvitantsiya.
Man nav sīknaudas. Н-мам --еб-- -ар-. Н____ д_____ п____ Н-м-м д-е-н- п-р-. ------------------ Нямам дребни пари. 0
Nyama- drebn---ari. N_____ d_____ p____ N-a-a- d-e-n- p-r-. ------------------- Nyamam drebni pari.
Tā būs labi, atlikums Jums. Так--е-д-бре- ---то-о---з---ас. Т___ е д_____ р______ е з_ В___ Т-к- е д-б-е- р-с-о-о е з- В-с- ------------------------------- Така е добре, рестото е за Вас. 0
Tak- ye -o-r-, r--to-o ye-za V--. T___ y_ d_____ r______ y_ z_ V___ T-k- y- d-b-e- r-s-o-o y- z- V-s- --------------------------------- Taka ye dobre, restoto ye za Vas.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Зак---й-- -- ----о-и а-рес. З________ м_ н_ т___ а_____ З-к-р-й-е м- н- т-з- а-р-с- --------------------------- Закарайте ме на този адрес. 0
Za-a-ayte-me--a toz--a-res. Z________ m_ n_ t___ a_____ Z-k-r-y-e m- n- t-z- a-r-s- --------------------------- Zakarayte me na tozi adres.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Зак----те-ме до---- ---е-. З________ м_ д_ м__ х_____ З-к-р-й-е м- д- м-я х-т-л- -------------------------- Закарайте ме до моя хотел. 0
Zakar-yt- -e d------ k-o-e-. Z________ m_ d_ m___ k______ Z-k-r-y-e m- d- m-y- k-o-e-. ---------------------------- Zakarayte me do moya khotel.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! З---р--те -- ---п---а. З________ м_ н_ п_____ З-к-р-й-е м- н- п-а-а- ---------------------- Закарайте ме на плажа. 0
Z---rayte me--a p-az-a. Z________ m_ n_ p______ Z-k-r-y-e m- n- p-a-h-. ----------------------- Zakarayte me na plazha.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + bulgāru (1-100) MP3 bulgāru (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?