Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ru В такси

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [тридцать восемь]

38 [tridtsatʹ vosemʹ]

В такси

V taksi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu krievu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Вызовете- по-алуйс-а,-т-к-и. В________ п__________ т_____ В-з-в-т-, п-ж-л-й-т-, т-к-и- ---------------------------- Вызовете, пожалуйста, такси. 0
V--ov-te---o-h--u--ta,----si. V________ p___________ t_____ V-z-v-t-, p-z-a-u-s-a- t-k-i- ----------------------------- Vyzovete, pozhaluysta, taksi.
Cik maksā brauciens līdz stacijai? С-о-ь-о -у-ет--т---ь до-в-кз-ла? С______ б____ с_____ д_ в_______ С-о-ь-о б-д-т с-о-т- д- в-к-а-а- -------------------------------- Сколько будет стоить до вокзала? 0
S-olʹk- --d-t--t--tʹ----vo---l-? S______ b____ s_____ d_ v_______ S-o-ʹ-o b-d-t s-o-t- d- v-k-a-a- -------------------------------- Skolʹko budet stoitʹ do vokzala?
Cik maksā brauciens līdz lidostai? С-----о б-д-т-----т---о аэр-по-та? С______ б____ с_____ д_ а_________ С-о-ь-о б-д-т с-о-т- д- а-р-п-р-а- ---------------------------------- Сколько будет стоить до аэропорта? 0
S-olʹ-- b-det stoi-ʹ -o-ae-oport-? S______ b____ s_____ d_ a_________ S-o-ʹ-o b-d-t s-o-t- d- a-r-p-r-a- ---------------------------------- Skolʹko budet stoitʹ do aeroporta?
Lūdzu, taisni. Пря--- -о--л-йста. П_____ п__________ П-я-о- п-ж-л-й-т-. ------------------ Прямо, пожалуйста. 0
Prya-o, p-z-al--st-. P______ p___________ P-y-m-, p-z-a-u-s-a- -------------------- Pryamo, pozhaluysta.
Šeit, lūdzu, pa labi. Здес---а---а--, ------йста. З____ н_ п_____ п__________ З-е-ь н- п-а-о- п-ж-л-й-т-. --------------------------- Здесь на право, пожалуйста. 0
Z-e----a pravo,----h----sta. Z____ n_ p_____ p___________ Z-e-ʹ n- p-a-o- p-z-a-u-s-a- ---------------------------- Zdesʹ na pravo, pozhaluysta.
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. Во- ---т-м уг----п--алуй-т----ал--о. В__ н_ т__ у____ п__________ н______ В-т н- т-м у-л-, п-ж-л-й-т-, н-л-в-. ------------------------------------ Вот на том углу, пожалуйста, налево. 0
V-t-na t-m -g-u, -ozhal--s-a--nal---. V__ n_ t__ u____ p___________ n______ V-t n- t-m u-l-, p-z-a-u-s-a- n-l-v-. ------------------------------------- Vot na tom uglu, pozhaluysta, nalevo.
Es steidzos. Я то-о-----. Я т_________ Я т-р-п-ю-ь- ------------ Я тороплюсь. 0
Ya -o--------. Y_ t__________ Y- t-r-p-y-s-. -------------- Ya toroplyusʹ.
Man vēl ir laiks. У -е---д------чно -ре----. У м___ д_________ в_______ У м-н- д-с-а-о-н- в-е-е-и- -------------------------- У меня достаточно времени. 0
U -------o-t--o-hno-vr----i. U m____ d__________ v_______ U m-n-a d-s-a-o-h-o v-e-e-i- ---------------------------- U menya dostatochno vremeni.
Brauciet, lūdzu, lēnāk! П-ж---й-т------и-е ---мед-е-не-. П__________ в_____ п____________ П-ж-л-й-т-, в-д-т- п---е-л-н-е-. -------------------------------- Пожалуйста, ведите по-медленнее. 0
P-z-a-uys--- -ed--e-po-m--lenney-. P___________ v_____ p_____________ P-z-a-u-s-a- v-d-t- p---e-l-n-e-e- ---------------------------------- Pozhaluysta, vedite po-medlenneye.
Pieturiet te, lūdzu! Ос--но-ит-с-, пожалуйс-а, з-е--. О____________ п__________ з_____ О-т-н-в-т-с-, п-ж-л-й-т-, з-е-ь- -------------------------------- Остановитесь, пожалуйста, здесь. 0
O--a-ov-t--ʹ- p--ha-uy--a- zd---. O____________ p___________ z_____ O-t-n-v-t-s-, p-z-a-u-s-a- z-e-ʹ- --------------------------------- Ostanovitesʹ, pozhaluysta, zdesʹ.
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! По---уй---- -од-ж---- -у-----ть. П__________ п________ ч_________ П-ж-л-й-т-, п-д-ж-и-е ч-т---у-ь- -------------------------------- Пожалуйста, подождите чуть-чуть. 0
Poz-aluyst-, --d-zhdite-c-u----h--ʹ. P___________ p_________ c___________ P-z-a-u-s-a- p-d-z-d-t- c-u-ʹ-c-u-ʹ- ------------------------------------ Pozhaluysta, podozhdite chutʹ-chutʹ.
Es tūlīt atgriezīšos. Я-с-о-- в--ну--. Я с____ в_______ Я с-о-о в-р-у-ь- ---------------- Я скоро вернусь. 0
Y- s---- ve----ʹ. Y_ s____ v_______ Y- s-o-o v-r-u-ʹ- ----------------- Ya skoro vernusʹ.
Lūdzu, iedodiet man kvīti! В-----т--мне- по-алу-с-а, с-ё-. В_______ м___ п__________ с____ В-п-ш-т- м-е- п-ж-л-й-т-, с-ё-. ------------------------------- Выпишите мне, пожалуйста, счёт. 0
V-----i-- -n-,-p----lu-st----c--t. V________ m___ p___________ s_____ V-p-s-i-e m-e- p-z-a-u-s-a- s-h-t- ---------------------------------- Vypishite mne, pozhaluysta, schët.
Man nav sīknaudas. У м----н---м--о--. У м___ н__ м______ У м-н- н-т м-л-ч-. ------------------ У меня нет мелочи. 0
U---n-a-n-- meloc--. U m____ n__ m_______ U m-n-a n-t m-l-c-i- -------------------- U menya net melochi.
Tā būs labi, atlikums Jums. Прав-ль-о--сд-ч--о---в-те се-е. П_________ с____ о_______ с____ П-а-и-ь-о- с-а-у о-т-в-т- с-б-. ------------------------------- Правильно, сдачу оставьте себе. 0
Pra----no,---a-h- ---a--te-se--. P_________ s_____ o_______ s____ P-a-i-ʹ-o- s-a-h- o-t-v-t- s-b-. -------------------------------- Pravilʹno, sdachu ostavʹte sebe.
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! О---з----м-н- п---то-- ад-е-у. О_______ м___ п_ э____ а______ О-в-з-т- м-н- п- э-о-у а-р-с-. ------------------------------ Отвезите меня по этому адресу. 0
Otvez-te men----- e-o---a-resu. O_______ m____ p_ e____ a______ O-v-z-t- m-n-a p- e-o-u a-r-s-. ------------------------------- Otvezite menya po etomu adresu.
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! О-ве--те--е-я - --е- ---ти-иц-. О_______ м___ к м___ г_________ О-в-з-т- м-н- к м-е- г-с-и-и-е- ------------------------------- Отвезите меня к моей гостинице. 0
O----it- m-ny- k-moy-y-g-----its-. O_______ m____ k m____ g__________ O-v-z-t- m-n-a k m-y-y g-s-i-i-s-. ---------------------------------- Otvezite menya k moyey gostinitse.
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! От--зи---меня--- -ля-. О_______ м___ н_ п____ О-в-з-т- м-н- н- п-я-. ---------------------- Отвезите меня на пляж. 0
O-vez-te---ny--n- plyazh. O_______ m____ n_ p______ O-v-z-t- m-n-a n- p-y-z-. ------------------------- Otvezite menya na plyazh.

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?