Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   he ‫בדיסקוטק‬

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

‫46 [ארבעים ושש]‬

46 [arba\'im w\'shesh]

‫בדיסקוטק‬

[badisqoteq]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ivrits Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? ‫הא- -מ--- --ה------‬ ‫___ ה____ ה__ פ_____ ‫-א- ה-ק-ם ה-ה פ-ו-?- --------------------- ‫האם המקום הזה פנוי?‬ 0
ha-i- -am-------z-h pa-u-? h____ h______ h____ p_____ h-'-m h-m-q-m h-z-h p-n-y- -------------------------- ha'im hamaqom hazeh panuy?
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? ‫-פ-ר -שב- -י--?‬ ‫____ ל___ ל_____ ‫-פ-ר ל-ב- ל-ד-?- ----------------- ‫אפשר לשבת לידך?‬ 0
e-s-a- l--hev-t--ia-khah/ley-----? e_____ l_______ l_________________ e-s-a- l-s-e-e- l-a-k-a-/-e-a-e-h- ---------------------------------- efshar lashevet liadkhah/leyadekh?
Labprāt. ‫ב---ה.‬ ‫_______ ‫-ב-ש-.- -------- ‫בבקשה.‬ 0
b'va-asha-. b__________ b-v-q-s-a-. ----------- b'vaqashah.
Kā Jums patīk mūzika? ‫--- מ-צ-ת ח-------ך-המ--י---‬ ‫___ מ____ ח_ ב_____ ה________ ‫-י- מ-צ-ת ח- ב-י-י- ה-ו-י-ה-‬ ------------------------------ ‫איך מוצאת חן בעיניך המוסיקה?‬ 0
e-------s-'---en b'-y--yk----am--iqah? e___ m______ x__ b_________ h_________ e-k- m-t-e-t x-n b-e-n-y-h- h-m-s-q-h- -------------------------------------- eykh motse't xen b'eyneykha hamusiqah?
Nedaudz par skaļu. ‫קצת-רועש- מ---‬ ‫___ ר____ מ____ ‫-צ- ר-ע-ת מ-י-‬ ---------------- ‫קצת רועשת מדי.‬ 0
q--at r--e-he--m----. q____ r_______ m_____ q-s-t r-'-s-e- m-d-y- --------------------- qtsat ro'eshet miday.
Bet grupa spēlē gluži labi. ‫אב---ל-קה מנג-- -י טוב.‬ ‫___ ה____ מ____ ד_ ט____ ‫-ב- ה-ה-ה מ-ג-ת ד- ט-ב-‬ ------------------------- ‫אבל הלהקה מנגנת די טוב.‬ 0
a-al--aleh--------ag---- --y t--. a___ h________ m________ d__ t___ a-a- h-l-h-q-h m-n-g-n-t d-y t-v- --------------------------------- aval halehaqah menagenet dey tov.
Vai Jūs te esat bieži? ‫את-/ - מג---- ה ל-א- --ית---קרוב-ת-‬ ‫__ / ה מ___ / ה ל___ ל_____ ק_______ ‫-ת / ה מ-י- / ה ל-א- ל-י-י- ק-ו-ו-?- ------------------------------------- ‫את / ה מגיע / ה לכאן לעיתים קרובות?‬ 0
at-h/at-meg------g-'a--l--a'- --i-im-q-ovot? a______ m_____________ l_____ l_____ q______ a-a-/-t m-g-'-/-e-i-a- l-k-'- l-i-i- q-o-o-? -------------------------------------------- atah/at megi'a/megi'ah l'ka'n l'itim qrovot?
Nē, šī ir pirmā reize. ‫ל-, זאת-ה--- ה--שונ--‬ ‫___ ז__ ה___ ה________ ‫-א- ז-ת ה-ע- ה-א-ו-ה-‬ ----------------------- ‫לא, זאת הפעם הראשונה.‬ 0
l-- zo'- hapa-a--ha---shona-. l__ z___ h______ h___________ l-, z-'- h-p-'-m h-r-'-h-n-h- ----------------------------- lo, zo't hapa'am hari'shonah.
Es te nekad vēl neesmu bijusi. ‫-- ה--ת- ----א- -ע-.‬ ‫__ ה____ כ__ א_ פ____ ‫-א ה-י-י כ-ן א- פ-ם-‬ ---------------------- ‫לא הייתי כאן אף פעם.‬ 0
lo -ait- ka-- a------m. l_ h____ k___ a_ p_____ l- h-i-i k-'- a- p-'-m- ----------------------- lo haiti ka'n af pa'am.
Vai Jūs dejojat? ‫א- / ה-ר-ק--/-ת-‬ ‫__ / ה ר___ / ת__ ‫-ת / ה ר-ק- / ת-‬ ------------------ ‫את / ה רוקד / ת?‬ 0
at-h/a- ru-e-/---ede-? a______ r_____________ a-a-/-t r-q-d-r-q-d-t- ---------------------- atah/at ruqed/ruqedet?
Varbūt vēlāk. ‫-ול- -או-ר-----.‬ ‫____ מ____ י_____ ‫-ו-י מ-ו-ר י-ת-.- ------------------ ‫אולי מאוחר יותר.‬ 0
ul-y-me'-x-r-y-t-r. u___ m______ y_____ u-a- m-'-x-r y-t-r- ------------------- ulay me'uxar yoter.
Es neprotu tik labi dejot. ‫--- לא --דע-/ ת ---וד--ל -ך-ט--.‬ ‫___ ל_ י___ / ת ל____ כ_ כ_ ט____ ‫-נ- ל- י-ד- / ת ל-ק-ד כ- כ- ט-ב-‬ ---------------------------------- ‫אני לא יודע / ת לרקוד כל כך טוב.‬ 0
a---lo----e---da'a- l-r--d--o--kh-k- -ov. a__ l_ y___________ l_____ k__ k____ t___ a-i l- y-d-/-o-a-a- l-r-o- k-l k-a-h t-v- ----------------------------------------- ani lo yode/yoda'at lirqod kol khakh tov.
Tas ir pavisam vienkārši. ‫-- פשוט---וד-‬ ‫__ פ___ מ_____ ‫-ה פ-ו- מ-ו-.- --------------- ‫זה פשוט מאוד.‬ 0
z----a---t-m'o-. z__ p_____ m____ z-h p-s-u- m-o-. ---------------- zeh pashut m'od.
Es Jums parādīšu. ‫-ני ---ה ל--‬ ‫___ א___ ל___ ‫-נ- א-א- ל-.- -------------- ‫אני אראה לך.‬ 0
a----r'-- l-k----akh. a__ a____ l__________ a-i a-'-h l-k-a-l-k-. --------------------- ani ar'eh lekha/lakh.
Nē, labāk kādu citu reizi. ‫ל-, א--- ---ם אח--.‬ ‫___ א___ ב___ א_____ ‫-א- א-ל- ב-ע- א-ר-.- --------------------- ‫לא, אולי בפעם אחרת.‬ 0
lo, u-a- ---a'-m-a-er-t. l__ u___ b______ a______ l-, u-a- b-f-'-m a-e-e-. ------------------------ lo, ulay bafa'am axeret.
Vai Jūs kādu gaidāt? ‫א--- ה -חכ--ל--שהו /--ישה-?‬ ‫__ / ה מ___ ל_____ / מ______ ‫-ת / ה מ-כ- ל-י-ה- / מ-ש-י-‬ ----------------------------- ‫את / ה מחכה למישהו / מישהי?‬ 0
atah/at me---a- --m-sh--i-l---s---u? a______ m______ l___________________ a-a-/-t m-x-k-h l-m-s-e-i-l-m-s-e-u- ------------------------------------ atah/at mexakah l'mishehi/l'mishehu?
Jā, savu draugu. ‫------בר --י.‬ ‫___ ל___ ש____ ‫-ן- ל-ב- ש-י-‬ --------------- ‫כן, לחבר שלי.‬ 0
k--,-l-------she-i. k___ l______ s_____ k-n- l-x-v-r s-e-i- ------------------- ken, laxaver sheli.
Tur jau viņš nāk! ‫----ה-----יע-‬ ‫___ ה__ מ_____ ‫-נ- ה-א מ-י-!- --------------- ‫הנה הוא מגיע!‬ 0
h-neh -u ----'a! h____ h_ m______ h-n-h h- m-g-'-! ---------------- hineh hu megi'a!

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!