Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   sl V diskoteki

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [šestinštirideset]

V diskoteki

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? J- -- m--to--ros--? J_ t_ m____ p______ J- t- m-s-o p-o-t-? ------------------- Je to mesto prosto? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? Lah----r--e-em? L____ p________ L-h-o p-i-e-e-? --------------- Lahko prisedem? 0
Labprāt. L---o. L_____ L-h-o- ------ Lahko. 0
Kā Jums patīk mūzika? Kak--a -e -----di g-a-b-? K_____ s_ v__ z__ g______ K-k-n- s- v-m z-i g-a-b-? ------------------------- Kakšna se vam zdi glasba? 0
Nedaudz par skaļu. M-l--p-e---sn----. M___ p________ j__ M-l- p-e-l-s-a j-. ------------------ Malo preglasna je. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. V----r i-------- čisto - r-d-. V_____ i___ b___ č____ v r____ V-n-a- i-r- b-n- č-s-o v r-d-. ------------------------------ Vendar igra bend čisto v redu. 0
Vai Jūs te esat bieži? Al---te-pog-sto-t-k-j? A__ s__ p______ t_____ A-i s-e p-g-s-o t-k-j- ---------------------- Ali ste pogosto tukaj? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Ne- ---i---e- tukaj. N__ p____ s__ t_____ N-, p-v-č s-m t-k-j- -------------------- Ne, prvič sem tukaj. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. Še n-ko-i-n-sem-b-l(a- --. Š_ n_____ n____ b_____ t__ Š- n-k-l- n-s-m b-l-a- t-. -------------------------- Še nikoli nisem bil(a) tu. 0
Vai Jūs dejojat? Ali-----ete? A__ p_______ A-i p-e-e-e- ------------ Ali plešete? 0
Varbūt vēlāk. M-rda ---n-je. M____ p_______ M-r-a p-z-e-e- -------------- Morda pozneje. 0
Es neprotu tik labi dejot. N---n---r---o -o-r- -l---ti. N_ z___ r____ d____ p_______ N- z-a- r-v-o d-b-o p-e-a-i- ---------------------------- Ne znam ravno dobro plesati. 0
Tas ir pavisam vienkārši. T- -----sto-e--------. T_ j_ č____ e_________ T- j- č-s-o e-o-t-v-o- ---------------------- To je čisto enostavno. 0
Es Jums parādīšu. P-kaže- vam. P______ v___ P-k-ž-m v-m- ------------ Pokažem vam. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. N-, ------k-aj dr-gič. N__ r____ k___ d______ N-, r-j-i k-a- d-u-i-. ---------------------- Ne, rajši kdaj drugič. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? A-i n--kog--č--at-? A__ n_ k___ č______ A-i n- k-g- č-k-t-? ------------------- Ali na koga čakate? 0
Jā, savu draugu. D-,-na p-i-at---a (-- fa---). D__ n_ p_________ (__ f______ D-, n- p-i-a-e-j- (-a f-n-a-. ----------------------------- Da, na prijatelja (na fanta). 0
Tur jau viņš nāk! Evo g-,--a---r-h-j-! E__ g__ t__ p_______ E-o g-, t-m p-i-a-a- -------------------- Evo ga, tam prihaja! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!