Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   nn På diskotek

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [førtiseks]

På diskotek

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? Er--e- led-g-h-r? E_ d__ l____ h___ E- d-t l-d-g h-r- ----------------- Er det ledig her? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? Kan-e- ---s-tj---e-? K__ e_ f_ s____ m___ K-n e- f- s-t-e m-g- -------------------- Kan eg få setje meg? 0
Labprāt. G------d-t. G_____ d___ G-e-n- d-t- ----------- Gjerne det. 0
Kā Jums patīk mūzika? Kva -yn--t-du-om--u--kk--? K__ s_____ d_ o_ m________ K-a s-n-s- d- o- m-s-k-e-? -------------------------- Kva synest du om musikken? 0
Nedaudz par skaļu. L-tt for---g. L___ f__ h___ L-t- f-r h-g- ------------- Litt for høg. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. Me--b--d-- s-e-ar---a. M__ b_____ s_____ b___ M-n b-n-e- s-e-a- b-a- ---------------------- Men bandet spelar bra. 0
Vai Jūs te esat bieži? Er--- h-r---t---e--er? E_ d_ h__ o____ e_____ E- d- h-r o-t-, e-l-r- ---------------------- Er du her ofte, eller? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Ne-- det e- fyrs-e--onge-. N___ d__ e_ f_____ g______ N-i- d-t e- f-r-t- g-n-e-. -------------------------- Nei, det er fyrste gongen. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. E----r al-r--v-r----r. E_ h__ a____ v___ h___ E- h-r a-d-i v-r- h-r- ---------------------- Eg har aldri vore her. 0
Vai Jūs dejojat? Dan--r --? D_____ d__ D-n-a- d-? ---------- Dansar du? 0
Varbūt vēlāk. Kan-k-e sei---e. K______ s_______ K-n-k-e s-i-a-e- ---------------- Kanskje seinare. 0
Es neprotu tik labi dejot. E--er ikk-e s- f-in--t-- - da-s-. E_ e_ i____ s_ f____ t__ å d_____ E- e- i-k-e s- f-i-k t-l å d-n-e- --------------------------------- Eg er ikkje så flink til å danse. 0
Tas ir pavisam vienkārši. Det--r----d-- -ett. D__ e_ v_____ l____ D-t e- v-l-i- l-t-. ------------------- Det er veldig lett. 0
Es Jums parādīšu. Eg-s-al-v-s--de-. E_ s___ v___ d___ E- s-a- v-s- d-g- ----------------- Eg skal vise deg. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. Ne----i----n-- ---g. N___ e__ a____ g____ N-i- e-n a-n-n g-n-. -------------------- Nei, ein annan gong. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? V--tar -u-p- n-kon? V_____ d_ p_ n_____ V-n-a- d- p- n-k-n- ------------------- Ventar du på nokon? 0
Jā, savu draugu. J-,-p- ven-- m-n. J__ p_ v____ m___ J-, p- v-n-n m-n- ----------------- Ja, på venen min. 0
Tur jau viņš nāk! De- k-em-han! D__ k___ h___ D-r k-e- h-n- ------------- Der kjem han! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!