Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   no På diskotek

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [førtiseks]

På diskotek

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? E- -et-led-- h--? E_ d__ l____ h___ E- d-t l-d-g h-r- ----------------- Er det ledig her? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? K-- -e--få---t----eg? K__ j__ f_ s____ m___ K-n j-g f- s-t-e m-g- --------------------- Kan jeg få sette meg? 0
Labprāt. Gj---- det. G_____ d___ G-e-n- d-t- ----------- Gjerne det. 0
Kā Jums patīk mūzika? Hv- s-n---d- -- m-s-kken? H__ s____ d_ o_ m________ H-a s-n-s d- o- m-s-k-e-? ------------------------- Hva synes du om musikken? 0
Nedaudz par skaļu. L----f-----y. L___ f__ h___ L-t- f-r h-y- ------------- Litt for høy. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. M---ban-et sp-l--r --n-k-----. M__ b_____ s______ g_____ b___ M-n b-n-e- s-i-l-r g-n-k- b-a- ------------------------------ Men bandet spiller ganske bra. 0
Vai Jūs te esat bieži? Er-du h-- o--e ell-r? E_ d_ h__ o___ e_____ E- d- h-r o-t- e-l-r- --------------------- Er du her ofte eller? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Nei- det -r -ø--t- g----n. N___ d__ e_ f_____ g______ N-i- d-t e- f-r-t- g-n-e-. -------------------------- Nei, det er første gangen. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. J-g--a- aldr----r- h-r. J__ h__ a____ v___ h___ J-g h-r a-d-i v-r- h-r- ----------------------- Jeg har aldri vært her. 0
Vai Jūs dejojat? D--s-- du? D_____ d__ D-n-e- d-? ---------- Danser du? 0
Varbūt vēlāk. K-nskj- se--r-. K______ s______ K-n-k-e s-n-r-. --------------- Kanskje senere. 0
Es neprotu tik labi dejot. Jeg -- i-k- ---f--nk-t---- dans-. J__ e_ i___ s_ f____ t__ å d_____ J-g e- i-k- s- f-i-k t-l å d-n-e- --------------------------------- Jeg er ikke så flink til å danse. 0
Tas ir pavisam vienkārši. D-- er-----ig le--. D__ e_ v_____ l____ D-t e- v-l-i- l-t-. ------------------- Det er veldig lett. 0
Es Jums parādīšu. J----ka--vise -e-. J__ s___ v___ d___ J-g s-a- v-s- d-g- ------------------ Jeg skal vise deg. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. Ne-,-en--nnen ---g. N___ e_ a____ g____ N-i- e- a-n-n g-n-. ------------------- Nei, en annen gang. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? Venter du--å-----? V_____ d_ p_ n____ V-n-e- d- p- n-e-? ------------------ Venter du på noen? 0
Jā, savu draugu. J-- på---nn-n --n. J__ p_ v_____ m___ J-, p- v-n-e- m-n- ------------------ Ja, på vennen min. 0
Tur jau viņš nāk! D-r -omm-r---- --! D__ k_____ h__ j__ D-r k-m-e- h-n j-! ------------------ Der kommer han jo! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!