Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   nl Possessief pronomen 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [zevenenzestig]

Possessief pronomen 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
brilles d- -r-l d_ b___ d- b-i- ------- de bril 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Hi---s zij--b--- -er-et-n. H__ i_ z___ b___ v________ H-j i- z-j- b-i- v-r-e-e-. -------------------------- Hij is zijn bril vergeten. 0
Kur tad ir viņa brilles? W-ar l--- zi-n-br-- d--? W___ l___ z___ b___ d___ W-a- l-g- z-j- b-i- d-n- ------------------------ Waar ligt zijn bril dan? 0
pulkstenis d- ---k d_ k___ d- k-o- ------- de klok 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Zijn -or---e -- --po-. Z___ h______ i_ k_____ Z-j- h-r-o-e i- k-p-t- ---------------------- Zijn horloge is kapot. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. De--lo- hangt-a-n ---muu-. D_ k___ h____ a__ d_ m____ D- k-o- h-n-t a-n d- m-u-. -------------------------- De klok hangt aan de muur. 0
pase he- -a----rt h__ p_______ h-t p-s-o-r- ------------ het paspoort 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Hij -s ---n--as-o-r- verlor--. H__ i_ z___ p_______ v________ H-j i- z-j- p-s-o-r- v-r-o-e-. ------------------------------ Hij is zijn paspoort verloren. 0
Kur tad ir viņa pase? Waar--ee-t hi- ---n --sp-----dan? W___ h____ h__ z___ p_______ d___ W-a- h-e-t h-j z-j- p-s-o-r- d-n- --------------------------------- Waar heeft hij zijn paspoort dan? 0
viņi – viņu zij ----n z__ – h__ z-j – h-n --------- zij – hun 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. De-k--de-e- -u---n-hun---d--- ---t vinde-. D_ k_______ k_____ h__ o_____ n___ v______ D- k-n-e-e- k-n-e- h-n o-d-r- n-e- v-n-e-. ------------------------------------------ De kinderen kunnen hun ouders niet vinden. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Maar --a--k--e- -u--o---r- al aan! M___ d___ k____ h__ o_____ a_ a___ M-a- d-a- k-m-n h-n o-d-r- a- a-n- ---------------------------------- Maar daar komen hun ouders al aan! 0
Jūs – Jūsu u –-uw u – u_ u – u- ------ u – uw 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Hoe ----u- --is,--ene---M--l-r? H__ w__ u_ r____ m_____ M______ H-e w-s u- r-i-, m-n-e- M-l-e-? ------------------------------- Hoe was uw reis, meneer Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? W-a--i- u- --ouw,--en-er --l--r? W___ i_ u_ v_____ m_____ M______ W-a- i- u- v-o-w- m-n-e- M-l-e-? -------------------------------- Waar is uw vrouw, meneer Müller? 0
Jūs – Jūsu u – uw u – u_ u – u- ------ u – uw 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Ho--wa- ---rei-----v-o-- Sc-m-dt? H__ w__ u_ r____ m______ S_______ H-e w-s u- r-i-, m-v-o-w S-h-i-t- --------------------------------- Hoe was uw reis, mevrouw Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Wa-- is-u--m--------o-- Sc-mi-t? W___ i_ u_ m___ m______ S_______ W-a- i- u- m-n- m-v-o-w S-h-i-t- -------------------------------- Waar is uw man, mevrouw Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + holandiešu (1-100) MP3 holandiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!