Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   nl Weekdagen

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [negen]

Weekdagen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
pirmdiena de m---d-g d_ m______ d- m-a-d-g ---------- de maandag 0
otrdiena d- di-s--g d_ d______ d- d-n-d-g ---------- de dinsdag 0
trešdiena d- w----d-g d_ w_______ d- w-e-s-a- ----------- de woensdag 0
ceturtdiena d------er--g d_ d________ d- d-n-e-d-g ------------ de donderdag 0
piektdiena d----i-dag d_ v______ d- v-i-d-g ---------- de vrijdag 0
sestdiena de--a--r--g d_ z_______ d- z-t-r-a- ----------- de zaterdag 0
svētdiena d---o--ag d_ z_____ d- z-n-a- --------- de zondag 0
nedēļa d--we-k d_ w___ d- w-e- ------- de week 0
no pirmdienas līdz svētdienai v-- -----ag--ot-z----g v__ m______ t__ z_____ v-n m-a-d-g t-t z-n-a- ---------------------- van maandag tot zondag 0
Pirmā diena ir pirmdiena. De e----e d-- ----a-n--g. D_ e_____ d__ i_ m_______ D- e-r-t- d-g i- m-a-d-g- ------------------------- De eerste dag is maandag. 0
Otrā diena ir otrdiena. De --eed- d-g is d-n--ag. D_ t_____ d__ i_ d_______ D- t-e-d- d-g i- d-n-d-g- ------------------------- De tweede dag is dinsdag. 0
Trešā diena ir trešdiena. De -e----da- -- --ensd--. D_ d____ d__ i_ w________ D- d-r-e d-g i- w-e-s-a-. ------------------------- De derde dag is woensdag. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. De----rde --g--- don---dag. D_ v_____ d__ i_ d_________ D- v-e-d- d-g i- d-n-e-d-g- --------------------------- De vierde dag is donderdag. 0
Piektā diena ir piektdiena. De vi-fde--ag-i- -------. D_ v_____ d__ i_ v_______ D- v-j-d- d-g i- v-i-d-g- ------------------------- De vijfde dag is vrijdag. 0
Sestā diena ir sestdiena. De zes-- d----s ---er-a-. D_ z____ d__ i_ z________ D- z-s-e d-g i- z-t-r-a-. ------------------------- De zesde dag is zaterdag. 0
Septītā diena ir svētdiena. De---ve-d--dag ---z--da-. D_ z______ d__ i_ z______ D- z-v-n-e d-g i- z-n-a-. ------------------------- De zevende dag is zondag. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. De-we-k-hee---z-v-- ---e-. D_ w___ h____ z____ d_____ D- w-e- h-e-t z-v-n d-g-n- -------------------------- De week heeft zeven dagen. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Wij w--ken -aar v-j- -ag--. W__ w_____ m___ v___ d_____ W-j w-r-e- m-a- v-j- d-g-n- --------------------------- Wij werken maar vijf dagen. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + holandiešu (1-100) MP3 holandiešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!