Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   it Pronomi possessivi 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [sessantasette]

Pronomi possessivi 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
brilles g----cch--li g__ o_______ g-i o-c-i-l- ------------ gli occhiali 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Lui -a -ime---cato i-suo- o---iali. L__ h_ d__________ i s___ o________ L-i h- d-m-n-i-a-o i s-o- o-c-i-l-. ----------------------------------- Lui ha dimenticato i suoi occhiali. 0
Kur tad ir viņa brilles? M- do-- -o-- ---uoi o-chiali? M_ d___ s___ i s___ o________ M- d-v- s-n- i s-o- o-c-i-l-? ----------------------------- Ma dove sono i suoi occhiali? 0
pulkstenis l-o--lo--o l_________ l-o-o-o-i- ---------- l’orologio 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Il -----r------ - r-t-o. I_ s__ o_______ è r_____ I- s-o o-o-o-i- è r-t-o- ------------------------ Il suo orologio è rotto. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. L’--olo-i- --a-p--o--l-a--ar--e. L_________ è a_____ a___ p______ L-o-o-o-i- è a-p-s- a-l- p-r-t-. -------------------------------- L’orologio è appeso alla parete. 0
pase il-p-ssaporto i_ p_________ i- p-s-a-o-t- ------------- il passaporto 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Lu- -- p--s--il---o----s-----o. L__ h_ p____ i_ s__ p__________ L-i h- p-r-o i- s-o p-s-a-o-t-. ------------------------------- Lui ha perso il suo passaporto. 0
Kur tad ir viņa pase? M--d---è -l--u---a--ap-rt-? M_ d____ i_ s__ p__________ M- d-v-è i- s-o p-s-a-o-t-? --------------------------- Ma dov’è il suo passaporto? 0
viņi – viņu l-ro---il--o-o l___ – i_ l___ l-r- – i- l-r- -------------- loro – il loro 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. I ba--i-i--o---iesc--- a--r----e-i -----ge----ri. I b______ n__ r_______ a t______ i l___ g________ I b-m-i-i n-n r-e-c-n- a t-o-a-e i l-r- g-n-t-r-. ------------------------------------------------- I bambini non riescono a trovare i loro genitori. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. M- ecc--i-ch---e--o--! M_ e_____ c__ v_______ M- e-c-l- c-e v-n-o-o- ---------------------- Ma eccoli che vengono! 0
Jūs – Jūsu Lei----- -uo L__ – i_ S__ L-i – i- S-o ------------ Lei – il Suo 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? C-----s--t- -l-S---v----i-,-sign-- -ü-l--? C____ s____ i_ S__ v_______ s_____ M______ C-m-è s-a-o i- S-o v-a-g-o- s-g-o- M-l-e-? ------------------------------------------ Com’è stato il Suo viaggio, signor Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Do-’---u- mogl--- ------ -üll-r? D____ S__ m______ s_____ M______ D-v-è S-a m-g-i-, s-g-o- M-l-e-? -------------------------------- Dov’è Sua moglie, signor Müller? 0
Jūs – Jūsu Lei - -l --o L__ – i_ S__ L-i – i- S-o ------------ Lei – il Suo 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? C---è s-a-- il Suo-v---g-o--s-gno-- -ch-id-? C____ s____ i_ S__ v_______ s______ S_______ C-m-è s-a-o i- S-o v-a-g-o- s-g-o-a S-h-i-t- -------------------------------------------- Com’è stato il Suo viaggio, signora Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Dov’- S-- m-rit-,---g-o---Sc-----? D____ S__ m______ s______ S_______ D-v-è S-o m-r-t-, s-g-o-a S-h-i-t- ---------------------------------- Dov’è Suo marito, signora Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + itāļu (1-100) MP3 itāļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!